1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer>

Blontu pagasts

PDF Drukāt E-pasts

Blontu pagasts

Blontu pagasts atrodas rajona centrālajā daļā starp Zvirgzdenes, Pušmucovas, Mērdzenes, Goliševas pagastu un Ciblas novadu, aizņem 9656 hektārus.

Pagastu šķērso Kārsavas-Ludzas 1.šķiras autoceļš, Ludzas – Degļavas-Dubrovkas-Goliševas, Plaudišu-Līdumnieku, Čodorānu-Perekļu 2.šķiras autoceļš.

Teritorija atrodas Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, Latgales augstienes Burzavas pauguraines austrumu malas atzarojumos un Rēzeknes pazeminājumā.

Pie Būbiniem un Kucevkas atrodas augstākie pauguri- 166,2m un 163,8m vjl., bet pagasta zemākā vieta ir Kreiču purvā- 106,8m vjl.

Lielākā upe Ludza veido robežu ar Ciblas novadu. Pagastam cauri tek Ludzas pieteka Čodarānu upe ar lielāko pieteku Silagaiļu strautu. Lielākais ezers ir Rojevkas ( 42,9 ha) . Uz rietumiem no Blontiem atrodas vairāki mākslīgi veidoti dīķi. Appludināts arī bijušais Blontu ezers (1,6 ha).

Trešdaļu teritorijas aizņem meži, lielākais ir Dubrovkas meža masīvs pagasta austrumu daļā.

Pagasta ziemeļu daļā atrodas Kreiču purvs, tā platība ir 3830 ha. Kreiču purvā ir prāvi rūpnieciskās kūdras krājumi, zem tās slāņa vietumis sastopamas sapropeļa iegulas. Kreiču purvs atrodas rajona ziemeļaustrumu daļa, ~18 km no Ludzas, Zilupes līdzenumā, Goliševas un Blontu pagastā.

Platība 3830 ha; purva austrumu daļa aizņem augstais purvs (2476 ha), rietumu daļa – zemais purvs (1354 ha)

Kūdras slāņa vidējais dziļums 3,3 m, lielākais 6,5 m

Kopējie kūdras krājumi 78,2 mlj m3.

Augstajā purva zem kūdras vietām sapropelis. Augstais purvs ir klajš, akačains. Zemais purvs apaudzis ar kārkliem un bērziem; nosusināti 230 ha, tie apauguši ar mežu.

1999.gadā dibināts dabas liegums „Kreiču purvs”

Čodarānos atrodas smilts un grants karjers. Lielas dolomīta iegulas ir Degļovā un Kreičos.

Blontu ciems izveidots 1945.gadā Ludzas apriņķa Mērdzenes pagastā.1954.gadā tam pievienots likvidētais Degļovas ciems. Daļa Blontu ciema teritorijas 1979.gadā pievienota Goliševas un Zvirgzdenes ciemam. 1990.gadā nodibināts Blontu pagasts. Kopš 2009. gada jūlija Blontu pagasts ietilpst Ciblas novada pašvaldība. Blonti – Ciblas novada centrs.

Pagasta centrs-Blonti . Vēl ir šādas apdzīvotas vietas: Būbini, Cabuli, Čodorāni, Degļova, Dubrovka, Gutki, Jakuči, Ierzeļova, Kreiči, Lielā Medišova, Ļustiki, Mazā Medišova, Morozovka, Ožorgi, Plaudiši, Silagaiļi, Skradeļi, Škinči, Vonogi.

Kolhozu dibināšanas sākumposmā 1949. gadā te bija izveidojušās vairākas sīkas kopsaimniecības. Tās apvienoja, 70. gados pastāvēja tikai Kirova vārdā nosauktā kolhoza centrs. Degļeva bija kolhoza ‘’Krasnoje znamja’’centrs. Arī tos 1975. gadā apvienoja, palika Kirova vārdā nosauktais kolhozs. Kolhozs guva labus panākumus cūkkopībā L. Keidāna vadībā.            Padomju gados Čodorānos darbojās dzirnavas un kaļķu ceplis, Plaudišos, Ierzeļovā un Blontos – krejotava, Blontos – maizes ceptuve un paneļu ražošanas cehs.

1992.gadā uz Kirova kolhoza bāzes izveidoja paju sabiedrību ‘’Blonti’’, kas kā vienīgā rajona robežās pastāv arī tagad. Paju sabiedrība pašlaik pārveidota par SIA „Blonti”, nodarbojas ar piena lopkopību, sniedz lauksaimnieciskā  servisa pakalpojumus iedzīvotājiem.

Pastāv arī daudz zemnieku saimniecību un piemājas saimniecību, starp lielākajiem zemes lietotājiem ir J. Metlāns, A. Matvejenko, I.Romanovska, P.Romanovskis.

2003. gadā pagastā bija 533 iedzīvotāju, 47,4% vīriešu, 52,6% sieviešu.

Iedzīvotājus apkalpo pasta nodaļa, feldšeru un vecmāšu punkts, bibliotēka. 2011.gadā tika atklāts rekonstruētais Blontu kultūras nams. Agrākos laikos medpunkts,bibliotēka un klubs strādāja arī Degļovā.

Blontu folkloras kopa dibināta 1985. gadā. Folkloras kopas organizētāja un pirmā vadītāja ir Eleonora Kozlāne. Kolektīvu vadīja arī Ingrīda Lubāne. Pašlaik Blontu folkloras kopa ir realizējusi projektu tautas tērpu iegādei un aktīvi darbojas, tās vadītāja no 2000.gada ir Ināra Sprudzāne .

1935. gadā Degļevā bija atvērta jaukta tipa 4. kl. pamatskola, Mediševā un Blontos- 4.kl. pamatskola. Līdz 1962. gadam Mediševā darbojās Kronvalda pamatskola, Degļevā – 8-gad. skola ar krievu mācību valodu, 1963. gadā to pārveidoja par sākumskolu, bet 1975. gadā slēdza. Līdz 2009. gadam Blontos darbojās Blontu sākumskola. Tagad vietējie bērni brauc mācīties uz Ludzu, Pušmucovu vai Ciblu. Blontos sākumskola reorganizēta par Blontu pirmsskolas iestādi.

Blontu pagastā ir viesu māja ”Pureņi” un "Vārpas".

Darbojas veikals SIA „Vagunta”.

 Pagasta katoļticīgie uz dievkalpojumiem brauc uz Pušmucovu vai Ludzu. Pareizticīgie lūdz Dievu Kvitaines Lielmocekļa Dmitrija Solunska pareizticīgo baznīcā, kas atrodas Blontu pagasta Plaudišos.

Pagastā atrodas Jakuču, Kvitaines, Skradeļu kapsētas, uzstādīts piemineklis 2. pasaules karā kritušajiem novadniekiem.

Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis ir Čenčevas senkapi. Čenčevas senkapi atrodas Blontu pagastā pie Goliševas pagasta Čenčevas meža ceļa Belduci-Čenčeva ziemeļrietumu pusē, pašā ceļa malā, atbilstoši 1925.g. uzmērījumiem.

Uzkalniņi izvietoti ciešā grupā kāda pakalna virsotnē un daļēji arī nogāzēs. Visiem uzkalniņiem centrā ir sena mantraču bedre, visas bedres aizmilzušas. Uzkalniņi bija arī meža ceļa vietā, bet tur laika gaitā nopostīti.

Uzkalniņi atrodas priežu mežā, tie aizņem 60x150m lielu teritoriju.

Čenčevas senkapu teritorijas robežas dabā:

ZR – pa pakalna nogāzes vidusdaļu;

DA – gar meža ceļa malu;

DR – pa ielejas , starp diviem pakalniem, vidū;

ZA – pa pakalna nogāzes vidusdaļu.

Čenčevas senkapi ir Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis.

Vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis-Blontu viduslaiku kapsēta.

No Blontu pagasta cēlušies vai te strādājuši daudzi ievērojami cilvēki, pirmām kārtām podnieki un keramiķi.
Vladislavs Pavlovskis (1899-1941) no Škinčiem apdedzinājis saimniecības traukus, tāpat kā Lielo Blontu zemnieki Antons Rudusāns (1896-1966) un J. Rudušs (1875-1935). Ļoti kupla bija Škinču sādžā dzīvojošo podnieku Ruskuļu saime: Antons (1905), Aleksandrs (1932), Andrejs (1896-1963), Jāzeps (1896-1958), Jānis (1882-1945), Edvarts (1873-1947), Vinca (1890-1938), Viktors (1903), Vladislavs (1898), Vladislavs (1905-1960).

Slavena ir Kucovkā dzīvojušo podnieku un keramiķu Šmulānu dzimta. Jāzeps Šmulāns-Šmulanovs (1873-1925), Jāzeps Šmulāns (1901), Tadeušs Šmulanovs (1897) veidoja saimniecības traukus.


Antons Šmulāns Antons_Smulans (1927-1972) saimniecības trauku klāstam pievienoja dažāda veida dekoratīvo keramiku, kļūdams par tautasdziesmu, teiksmu un pasaku teicēju mālā. Viņš darinājis daudz svečturu, sienu rotājumu, krūžu un medaļnieku. Pasaules slavu meistaram atnesa sīkplastika – pasaku velnu atveidojums, personificējot tajos cilvēku vājības un trūkumus. Tagad viņa kādi piectūkstoš rakari izklīduši pa daudziem Latvijas un citu valstu muzejiem, privātkolekcijām, pabijuši pat Vispasaules izstādē Monreālā, Kanādā. Par Tautas daiļamata meistaru daudz rakstīts, uzņemta pat Rīgas kinostudijas animācijas filma "Ragainais māls".    Pēc J.Pujāta atziņas, viņš ir Ludzas poddaru centra radošo sasniegumu augstākā virsotne, slavas karogs, reizē arī traģiskais noslēgums tās stilistiskās attīstības posmam. Šmulāna talants iekvēlojas un uzliesmo spēji, taču tikpat ātri, meteoram līdzīgi tas arī ienirst nebūtībā, pēc tam, kad metis žilbinošu gaismu Latgales kultūras padebešos. Antons Šmulāns darina visus saimniecībā nepieciešamos traukus un darina tos skaistus, taču sirdi īsti pie tiem piesiet nevar. Te jāmin krūzes – lielākās – alum, mazākās – krējumam, medalus krūzes, kas Šmulānam īpatnējas un ir viņa savdabīgā talanta pilnīgāks apliecinājums. Tāpat ievērību izraisa Šmulāna vāzes, kuru rotājumā dominē virpas līkloči, kārtodamies neizsmeļamās variācijās, mīdamies ar rieviņām vai veselām rieviņu joslām. 50.gadu otrajā pusē meistars pievērsies daudzžuburu svečturu darināšanai, kam pamatā ir Austras koka tipa svečturi ar saules zīmi centrā. Labākajos darbos redzama augsta mākslinieciska kvalitāte. Uzbūves loģiskums un dekoratīvais izteiksmīgi saaudzis ar ieceres nozīmīgumu, kur centrālais elements ir figurālie veidojumi. Taču slavu Šmulāns iemanto tieši ar sīkplastikas figūriņām, un tieši tās ir nozīmīgākā daļa viņa daiļradē. Šmulāns veido ātri un virtuozi, māls meistara rokās it kā pats kustas un manīgi, atrod savu īsto formu. Šmulāna sīkplastikā sastopamies gan ar zirdziņu, gotiņu, sava vieta ir cūciņai un auniņam, arī gailītim. Meistars asi uztvēris un trāpīgi hiperbolizējis katram dzīvniekam īpatnējo gaitu, kustību, ritmu, uzvedību. Tas attiecas arī uz meža zvēru traktējumu.
A.Šmulāna sīkplastika izaugusi no dziļa un iejūtīga dabas vērojuma, no patiesas dzīves un dabas mīlestības, taču tajā nav ne vēsts no naturālisma. Līdz ar dzīvnieku darinājumiem, Šmulāns pievēršas arī sadzīves žanra tēmai. Viņa filozofija ir īsa un skaidra – darbs ir dzīves īstais pamats, cilvēka esības jēga. Viņš tēlo Latgales grāvračus, siena pļāvējus, ar kulstavnīcu rokās stāv linu kulstītājs, arī māla darbi guvuši atspoguļojumu viņa sīkplastikā.
Bet viskuplākos laurus un popularitāti A.Šmulāns iegūst kā velnu meistars. Viņa darināto ragaiņu pulki nebūt neliecina par autora klaiņošanu tukšās fantāzijas pasaulē. Tie nepārprotami stāsta par padziļinātas attieksmes meklēšanu pret dzīvi un cilvēkiem, apliecina viņa vēlēšanos izprast cilvēka dvēseles dzīles, raksturu, ļaužu attiecības, viņu tiekšanos visu izvērtēt no ētikas, sociālās taisnības skatu punktau, skaidrot labo un ļauno. Šmulāna velni runā ļoti plastisku valodu, kas labi nolasāma mazliet matētajā vāpējumā. Tie runā ar visu ķermeni – figūriņu priekšpusi, sāniem, muguru un pat asti.

Turpinot Latgales keramikas klasiskās tradīcijas, tēva pēdās kādu laiku veiksmīgi gājusi meita Emīlija Šmulāne. Tēva iespaidā arī bija pievērsusies sīkplastikai, taču drīz vien to pārtrauca. Ludzas muzejā atrodami tikai daži viņas darinājumi, tai skaitā, sīkplastika – Ķēniņš tronī. Ar Emīliju arī noslēdzas Kucovkas keramiķu dzimtas loks.

Apolinārijs Dieglis (1906.15.1 Lielajos Blontos - 1984.4.6 turpat). Pirmo cepli izdedzinājis 1922. gadā. Veidojis gan saimniecības traukus, gan vāzes, svečturus, puķu podus. Viņa darbi piedalījušies izstādēs Latvijā un ārzemēs. TDM kopš 1960. gada. Apolinārijs Dieglis J.Pujāta raksturojumā viena no spilgtākajām personībām Ludzas keramikas centrā ir poddaris Apolinārijs Dieglis. Keramikas formu spilgtumā un amatu meistarības ziņā viņš ir vadošais, darina saimniecības traukus, sāk pievērsties dekoratīvajai keramikai, īpaši vāzītēm. Diegļa virpoti trauki viegli, proporcijās izjusti, siluetā spraigi. Arī parastajiem saimniecības traukiem meistars tiecās rast sev raksturīgās formu uzbūves intonācijas, īpaši iezīmīgas ir viņa krūzes un puķu podi. Mākslinieciski interesantākie ir ziedu trauki, kuru būvķermeņos izmantoti tradicionālie medaunieka, vāraunieka apveidi un šo trauku apvērstās formas. Izmantots arī piena poda un arī īpaši laku būvķermenis. Ornamentālo formu vāzītes dažkārt panaivas. Dieglis mīl tonāli smalki niansētu monohromiju glazūrās, vairās no tīrajiem un arī griezīgi asajiem toņiem.
Ierzeļovā mūžu nodzīvojis poddaris Boļeslavs Vonogs (1905-1947).


Aleksandrs Adamāns
Aleksandrs_Adamans (1908.24.08 Blontos - 1936.12.09 Rīgā), dzejnieks (pseidonīmi Rušōns, Ūdris) mācījies Pildas pamatskolā, Ludzas ģimnāzijā, studējis tautsaimniecību LU. Strādājis Dzelzceļa virsvaldē Rīgā. Publicējies daudzos latgaliešu periodiskajos izdevumos. Rakstījis arī īsos stāstus un tēlojumus. Populārā jaunatnes žurnāla "Zīdūnis" rīkotajos konkursos ieguvis godalgotās vietas. Viņa darbu izlase "Sapņi un zemes balss" tika izdota 1988. gadā. Apglabāts Pušmucovas kapos. Pieminekli viņam veidojis monumentālās tēlniecības meistars Bērtulis Buls.

Tatjana Mihailova, filozofē, dzimusi Degļevā. Beigusi vietējo skolu, Ludzas krievu vidusskolu, Ļeņingradas Universitāti, turpat aspirantūru, iegūstot filozofijas kandidātes zinātnisko grādu. Ilgus gadus strādājusi par pasniedzēju Ļeņingradas Optikas un precīzijas instrumentu institūtā.

Leonards Stašs
Leonards_Stass(1929.15.1 Rēzeknes apriņķa Kaunatas pagasta Siņaiža sādžā -2000.27.1 Rīgā), lauksaimniecības speciālists, valstsvīrs. Mācījies Dubuļu vidusskolā, beidzis Maltas zooveterināro tehnikumu, Ļeņingradas Lauksaimniecības institūtu, Daugavpils Pedagoģisko institūtu. Strādājis par veterināro feldšeri, zootehniķi, Ludzas rajona Suvorova un Kirova kolhoza priekšsēdētāju. Pēc viņa projektiem celtas fermas, kaltes, darbnīcas, kotedžas, paneļu ražošanas cehs Kirova kolhozā. Kolhozs bijis PSRS TSSI dalībnieks ar savu izaudzēto balto cūku šķirni. Stašs ir Latvijas PSR nopelniem bagātais lauksaimniecības darbinieks. Bijis Latvijas Republikas 5., 6. un 7. Saeimas deputāts, Tautas Saskaņas partijas, vēlāk LSDSP biedrs. Kā mākslinieks amatieris veidojis kokgriezumus. 

 

No Mediševas cēlušies valstsvīra Viļā Krištopāna vectēvs, tēvs. No šejienes viņi arī deportēti uz Omskas apgabalu Sibīrijā.

Tūristus Blontu pagastā var saistīt skaistā daba, īpaši dienvidrietumu daļā, Dubrovkas meža sēnes un ogas, Kvitaines pareizticīgo baznīcas iekštelpas iekārtojums, Blontu veldzējošie ezeri, tūristus laipni gaida viesu māja „Pureņi2” un "Vārpas".

                                                    

 

Afiša

Aicinām novada vecākā gadagājuma iedzīvotājus uz atpūtas vakaru!

7. oktobrī plkst.14.00 Ciblas Tautas namā notiks atpūtas vakars Ciblas novada senioriem “Virši iezied atvasaru”.

Uz pasākumu pašvaldība aicina vecākā gadagājuma iedzīvotājus no visiem novada pagastiem. Pašdarbības kolektīvi sniegs koncertu. Būs iespēja satikt draugus un kopīgi atpūsties – padziedāt, padejot, ja būs vēlēšanās. Lai būtu omulīgāk, līdzi var ņemt „groziņu” (vakars noritēs pie galdiem).

Aicinām ikvienu, kurš vēlas piedalīties pasākumā, līdz 5. oktobrim pieteikties pie sava pagasta Tautas nama vadītāja vai pie Sociālā dienesta darbinieka. Būs nodrošināts transports no katra pagasta, lai ikviens seniors varētu ierasties uz pasākumu.

Atpūtas vakaru rīko Ciblas Tautas nama vadītāja sadarbībā ar Sociālā dienesta speciālistiem.

30.09.2017 11.00 Futbola diena 2017 (Felicianovas SK)

Nolikums

30.09.2017 17.00 Večerinka (Pušmucovas TN)

Ciblas novada ģērbonis

Ciblas novada gerbonis bez malam 175

  • Reklāmkarogs
  • Reklāmkarogs
  • Reklāmkarogs
  • Reklāmkarogs
  • Reklāmkarogs
  • Reklāmkarogs
  • Reklāmkarogs
  • Reklāmkarogs

150x75

Latgales radio logo2

  • Reklāmkarogs

LPR_logo