1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer>

Pušmucovas pagasts

PDF Drukāt E-pasts

Pušmucovas pagasts

   pusmucovas_pag_maja

Pušmucovas pagasts robežojas ar Zvirgzdenes, Mežvidu, Mērdzenes, Blontu pagastu, aizņem 7249 hektārus. To šķērso 1. šķiras autoceļš Kārsava-Ludza-Ezernieki, 2. šķiras autoceļi Rogovka-Mežvidi-Pušmucova, Ludza-Stiglova-Kārsava un Malzūbi-Istalsna-Perekļi.  Līdz Ludzai 12 km, līdz Rīgai – 282 km.

Lielākā pagasta daļa atrodas Latgales augstienes Burzavas paugurainē, ziemeļaustrumu mala-Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā. Pagasta dienvidaustrumos - Burzavas pauguraini no blakusesošā Zilupes līdzenuma norobežo Nūraugu kalns, no kura paveras skats uz pagasta teritoriju un apkārtējiem pagastiem. Tas ir pusotra kilometra garš un 0,7 km plats valnis ar augstumu 179,7 m virs jūras līmeņa ar daudzviet stāvām nogāzēm un senajām gravām.

Arī pārējie augstākie pauguri atrodas pagasta dienvidu daļā: pie Iudriem, pie Potašiem un pie Mežerniekiem. Lielākā upe Rītupe veido robežu ar Mežvidu pagastu, uz dienvidrietumiem no Pušmucovas sākas Rītupes lielākā pieteka Latvijā – Strauja. Lielākie ezeri: Mukaušu un Snotiuļu. Lielākais ir Mukauša ezers, kurš paslēpies tālāk no cilvēkiem koku un pauguru lokā. Ezera platība 4 ha. Piekļūšana pie ezera ir apgrūtināta. Nedaudz tālāk atrodas Snotivļu ezers. Netālu no pagasta centra, braucot pa Pušmucovas – Mežernīku -Mežvidu ceļu, redzami dīķi. Līdzenāka ainava un lielāki meža masīvi (Loču mežs) ir pagasta ziemeļaustrumu pusē.

31% pagasta teritorijas aizņem meži. Ir grants karjeri- Kazinīkos, Zujevā, Vornaišos.

Administratīvais centrs –Pušmucova. Vēl pagastā ir šādas apdzīvotas vietas: Avīši, Bondarova, Buhari, Čigoni, Fedčenki, Fokino, Gorņi, Iudri, Kazinīki, Latiši, Ļeļeva, Loči, Ļahi, Masļenki, Mežernīki, Nūraugi, Obščina, Perekļi, Poļaki, Potaši, Pozņakova, Seipulnīki, Sipki, Sļapni, Snotiuli, Staupine, Steponi, Šaraki, Škinči, Šmati, Tereki, Vacumnīki, Valujeva, Vornaiši, Zujeva.

Par Pušmucovas vietvārda izcelšanos pastāv vairākas versijas leģendu un teiku veidā. Vienu no tām:

Senos laikos velns nozadzis Pušmucovas muižkungam, kas bija ļoti skops, mucu, domādams, ka tā pilna ar naudu. Velns to ripinājis pāri kalnam uz Ludzas pusi. Kad atripinājis pie baznīcas, jau sācies dievkalpojums. Velns apjucis, bet muca sākusi velties no kalna, atsitusies pret akmeni un pārsprāgusi. Kad velns pieskrējis pie mucas, naudas tur vairs nebijis. Velns atstājis mucu un aizbēdzis. Pēc dievkalpojuma baznīcēni gājuši mājās un cits citam rādījuši, sacīdami:

"Skaties! Pušu muca." Garām braukuši tirgotāji, kas, šos vārdus dzirdēdami, iesaukuši ciemu un muižu par Pušmucovu.

Ciems izveidojies uz Pušmucovas muižas zemes. Pušmucovas (Poszmucow) muiža atradās no tagadējā centra 0,5 km ziemeļu virzienā. Tā bijusi viena no labākajām un lielākajām apkārtnē. Muižnieki te ierīkojuši krogu, mūra baznīcu un uzturējuši zirgu punktu. Muižas ēku mūris un plašais augļu dārzs nopostīti pirms kara un kara gados. Muižas īpašnieks bija Dominieks Parako. (izcilais  itāļu arhitekts  Parocco cēla Krāslavas baznīcu . Izpildījis būvdarbus viņš uz Itāliju nebrauca, bet apmetās dzīvot Ludzas apkārtnē. Viņa bērni un bērnu bērni parakstījās Paroko.)

Agrārās reformas laikā muiža (1070 ha ) sadalīta 78 vienībās. Ciema iedzīvotāji pēc agrārreformas izgāja viensētās, atstājot tikai dažas ēkas ciema centrā. Ciemu veidoja 5 mājas un viena tirgotava. Iedzīvotāju skaits  1935. gadā bija 33 cilvēki- visi latvieši.  Visās mājās petrolejas lampu apgaismošana. Ciems atradās Mērdzenes pagasta robežās, 5 km no pagasta nama. Ciemā dzīvoja pagasta vecākais policijas kārtībnieks, strādāja pasta palīgnodaļa, pamatskola, Romas katoļu baznīca un Pušmucovas muižas centrs.

Pušmucovā  darbojas Sv.Jaunavas Marijas Pasludināšanas Romas  katoļu baznīca ar senu vēsturi.pusmucovas_baznica

Pušmucovas muižnieks Dominieks Parako par saviem, draudzes locekļu un prāvesta Jāzepa Sikorska līdzekļiem 1850.gadā uzsāka vecās koka baznīcas vietā celt tagadējo mūra baznīcu no laukakmeņiem.

Baznīcu uzcēla divu gadu laikā.1852.gada 4.oktobrī baznīcu iesvētīja metropolīta uzdevumā Ludzas dekāns. Baznīcu konsekrēja bīskaps T.A. Simons 1897.gada 22.jūnijā.

Baznīcas celšanas laikā Pušmucovas draudze prāvests bija Jāzeps Šarņevskis (1813.-1893.), kas šeit nodzīvoja 43 gadus. Viņš ir dzimis Lietuvā, Žemaitijas novadā. Pabeidzis 1844. gadā Krāslavas garīgo semināru, savu pastorācijas darbu iesāka Latgalē. Visa priestera J. Šarņevska dzīve bija veltīta Pušmucovas draudzei. Viņš bija pazīstams kā labs, dedzīgs un izpalīdzīgs dvēseļu gans. Par nopelniem apbalvots ar Zelta krustu. Priesteris miris un apbedīts baznīcas dārzā.

Viņš 1866.gadā veica arī pirmos baznīcas remonta darbus. Baznīca draudzei kļuva par mazu, tāpēc to pagarināja, piebūvējot priekštelpu.  Baznīcas lielums 12 x 5 x 61/2 asis ar diviem torņiem. Torņos 3 zvani. Apkārt baznīcai sākumā  bija koka žogs, 1881.gadā uzcēla akmens mūra žogu.

Baznīcā ir trīs ķieģeļu mūra altāri: lielajā- Dievmātes Pasludināšanas glezna, sieviešu pusē- Jēzus sirds un vīriešu pusē- sv. Jāņa Kristītāja.Pusm_baznica

Pušmucovas baznīcā regulāri svētdienās un svētku dienās notiek dievkalpojumi.  Draudzi kopš 2010. gada apkalpo Pušmucovas, kā arī Eversmuižas un Aizpūres draudzes prāvests Antons Justs.

No Pušmucovas draudzes ir cēlušies divi prāvesti- Andrejs Seipulnīks (1838.-1888.)- pirmais katoļu priesteris latgalietis un priesteris  Eduards Kopeiks (1906.-1997.), kā arī diakons Grigorijs Zirnis( 1908.-1956.)

Pagasta teritorijā ir divas katoļu kapsētas : Pušmucovas un Mežernīku. Pušmucovas kapos vecākais apbedījums ir ar iekaltu gadu skaitli 1779. Jaunajos kapos ir ievērojamā novada dzejnieka Aleksandra Adamāna (dzimis Blontu pagastā) piemineklis.

Obščinas ciemā ir vecticībnieku kapi.  Mišku ciemā  – pareizticīgo kapi.

Pušmucovā atrodas 2.pasaules karā kritušo sarkanarmiešu brāļu kapi.

Padomju laikā pirms kolhozu dibināšanas tagadējā pagasta teritorijā bija ~380 individuālās saimniecības. Divām saimniecībām piederēja 50-60 ha, pārējām saimniecībām 2-35 ha zemes. Pirmie kolhozi tika nodibināti 1948. gadā. 1951. g. desmit mazie kolhozi tika apvienoti divos kolhozos- „Pušmucova” un „1.Maijs”, kas 1962. g. apvienoti kolhozā ar nosaukumu „Pušmucova”. 1992.gadā izveidoja paju sabiedrību, kura strādāja divus gadus, tā likvidējās 1994.gadā.

Latvijas vēsturē administratīvi teritoriālas izmaiņas ir samērā bieža parādība.

Agrāk Pušmucovas ciems atradās Mērdzenes pagasta robežās. Pušmucovas pagasts izveidots 1945.gada 10.septembrī.  No 1949. gada līdz 1990. gadam darbojās Pušmucovas ciema padomes izpildkomiteja, 1990.gadā to reorganizēja  par Pušmucovas pagasta padomi. Pušmucovas pagastu vadījuši ir sekojoši priekšsēdētāji: Boļeslavs Proboks, Jānis Mortuļevs, Jānis Pavlovičs, Prokofijs Vinogradovs, Vladislava Kokte, Janīna Rudzīte, Staņislavs Ņukša, Helēna Probuka, Eduards Luckāns. Sekretāri- Salomons Plenkovs, Ņina Sinkeviča, Vladislavs Lipskis, Vladislava Kokte, Tatjana Jakovļeva, Jevģēnija  Mulere, Virgīne Sviklāne, Veronika Misane.pusmucovas_pagastmaja

Realizējot administratīvi teritoriālo reformu, 2009. gadā  izveidots Ciblas novads,  apvienojot Blontu pagastu, Ciblas pagastu, Līdumnieku pagastu, Pušmucovas pagastu, Zvirgzdenes pagastu.

Pušmucovas pagasta pārvalde (vadītāja Valentīna Trukšāne) tagad ir Ciblas novada pašvaldības izveidota iestāde, kas pagasta teritorijā iedzīvotājiem un citām personām nodrošina likumā „Par pašvaldībām” un citos ārējos normatīvajos aktos noteikto pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību.  ( Sk. Pušmucovas pagasta pārvaldes nolikumu)

Pušmucovā ir skola, tautas nams, bibliotēka, baznīca, feldšeru un vecmāšu punkts, individuālā aptieka „Irēna-R”, veikals „RIO”, viesu māja „Apsīšu smaids”. Pagasta iedzīvotāji ,galvenokārt, nodarbināti savās piemājas saimniecībās, kas ražo lauksaimniecības produkciju pašpatēriņam, pārpalikumu realizē piena un / vai gaļas pārstrādes uzņēmumiem. Sekmīgi darbojas kokapstrādes cehs SIA RIKO-RI.  Individuālajam uzņēmumam „Dimants AR”  pieder  veikals pagasta centrā un kokapstrādes cehs.  Kooperatīvā sabiedrība “ Pušmucovas zemnieks” sniedz lauksaimnieciskās tehnikas pakalpojumus, tai pieder  bijušās paju sabiedrības garāžas, darbnīcas, graudu kalte un dzirnavas. Šūšanas pakalpojumus sniedz  „Intas šūšanas darbnīca”.

Riksosana_830_128Pagasts ievērojams kā Latgales rikšotāju sacensību norises vieta.


Afiša

Gadumijas balles Ciblas novadā

Vingrošanas nodarbības grūtniecēm

Ciblas novada ģērbonis

Ciblas novada gerbonis bez malam 175

  • Reklāmkarogs
  • Reklāmkarogs
  • Reklāmkarogs
  • Reklāmkarogs
  • Reklāmkarogs
  • Reklāmkarogs
  • Reklāmkarogs
  • Reklāmkarogs

150x75

Latgales radio logo2

  • Reklāmkarogs

LPR_logo