1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer>

Darbs palīdz dzīvot

Ceturtdiena, 13 jūlijs 2017 15:09

PDF Drukāt E-pasts
12. jūlijā Felicianovas iedzīvotājai Jeļenai Gurjanovai apritēja 91 gads. Šo notikumu Ciblas novada ļaudis atzīmēja, atklājot sirmgalves darbu izstādi. Jeļena brīnumskaisti izšuj segas un spilvenus, tamborē sedziņas.
– Bez darba nevaru. Tas man palīdz dzīvot, – tā kā kaunēdamās saka Jeļena Gurjanova, jo daudzi brīnās par cilvēka spēju tik cienījamā vecumā radoši strādāt.
Uz izstādes atklāšanu Ciblas Tautas namā bija ieradušies daudzi vietējie iedzīvotāji. Tika apbrīnoti rokdarbi un pati jubilāre. Jeļena Gurjanova stāstīja par savu aizraušanos, viņai tika pasniegti ziedi un veltīti atzinīgi vārdi.
Interese par izšūšanu Jeļenai radusies vēl bērnībā, kad darbojusies mazpulku vienībā. Kopā ar skolotāju bijuši Rīgā, kur mākslas muzejā redzējusi brīnumskaistus izšuvumus. Pakāpeniski mācījusies dažādus rokdarbus.
Jeļena piedzīvojusi ļoti sūrus un smagus gadus savā jaunībā. Lai to saprastu, nedaudz jāieskatās Seņkovu dzimtas vēsturē. Jeļenas tēvs bija Latvijas brīvības cīnītājs, strēlnieks. Par nopelniem valsts labā, viņam tika piešķirti 18 ha zemes Nirzas pagastā, Ļadinā. Miera laikā viņš nodarbojies ar lauksaimniecību, bet bijis arī aizsargs. Sākoties padomju okupācijas periodam, ģimene tika pakļauta dažādām represijām. Tad nāca vācu laiks. Un arī fašistiskajam režīmam bija iebildumi pret Seņkovu ģimeni. Jeļena tolaik jau mācījās Ludzas ģimnāzijā, bet varas iestādes viņai kā krievietei lika pamest šo izglītības iestādi, un mācības viņa varēja turpināt ģimnāzijā Rēzeknē, bet jau krievu valodā (ģimenē gan runāja krieviski, bet gramatika nebija apgūta, tāpēc mācīties sākumā bija grūti). Ar to vēl ciešanas nebeidzās – Jeļena uz pusgadu tika ieslodzīta koncentrācijas nometnē Daugavpils cietoksnī.
Pēc kara – citas grūtības. Smagos meža darbos, krītot uz celma, māte stipri savainoja muguru. Bet tas viņu un vienu no māsām, kas kopa gulošo māti, vēlāk izglāba no izsūtīšanas. Trīs Seņkovu ģimenes bērnus – Jeļenu, viņas māsu un brāli izsūtīja uz Sibīriju. Jeļena tolaik jau bija pabeigusi studijas Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē. Uz Sibīriju jaunieši tika izsūtīti bez cerībām atgriezties – uz mūžu. Par tā perioda grūtībām Jeļena nevēlas runāt, vien atklāj, ka saslimusi ar kaulu tuberkulozi. Skaistākais šajā laikā – ģimenes dibināšana. Sibīrijā Jeļena iepazinusies ar vietējo puisi Fjodoru, kurš bija atgriezies no kara. Tā bijusi liela laime, jo Fjodors bijis ļoti labs, žēlojis savu Jeļenu. Tiklīdz bija iespēja, jaunā ģimene devās uz Latviju. 1958. gadā viņi ieradās Nirzas pagasta Ļadinā, kur vēl dzīvoja Jeļenas māte un māsa.
Fjodors atrunājis Jeļenu no iespējas strādāt nelielā lauku skolā, kur viņai piedāvāja skolotājas darbu. Bijis jādzīvo kā „tautas nodevējai”, tāpēc centušies dzīvi veidot iespējami neuzkrītošu, vienkāršu. Toties gara pasaulei nav robežu – Jeļena brīvi pārvalda valodas, viņa daudz lasīja latviešu un krievu valodā pieejamo literatūru. Ģimnāzijā labi iemācīta vācu un studēta arī latīņu valoda. Kopš studiju gadiem Jeļena iemīlēja teātri, un vienmēr, dodoties pie ārstiem uz Rīgu, viņa noteikti apmeklējusi arī teātri.
Iespējams, tieši matemātiskā domāšana ļauj Jeļenai ļoti veikli darboties ar adatu un diegu. Viņas izšūtās segas pārsteidz ar savu ģeometrisko precizitāti. Tehnika esot vienkārša – uz auduma (nereti uz veca palaga) Jeļena veido kvadrātiņus, izvelkot diegus no auduma. Katrā mazā (12 mm) kvadrātiņā ietilpst 4 krustiņi. Redzēdama kādu paraugu, Jeļena visai ātri aptver shēmu, pēc kādas veidojies ornaments, un var to atdarināt. Darbs pie izšuvumiem sagādā prieku. Un Jeļena to dara azartiski. Diemžēl organisms noveco. Jeļenai ir slima sirds, vājas acis, toties prāts labi darbojas. Izšūšanai tiek izmantota statīvā nostiprināta lupa. Kādreiz dzija izšūšanai lēti pirkta Rīgā. Tagad diegi nāk pārsvarā no veciem adījumiem, kas tiek izārdīti.
Savulaik izšūti arī „baltie darbi” un gleznas. Tagad – krāsainais spilvendrānas un segas. Mīļa ir arī tamborēšana, izstādē skatāmas jo daudzas tamborētas sedziņas.
Jeļena ārkārtīgi aizrāvusies ar puķu audzēšanu. Felicianovā viņai bijis rožu dārzs, ko palīdzējis kopt arī vīrs Fjodors. Nu jau 13 gadus pēc vīra nāves Jeļena dzīvo viena. Tomēr vakaros viņa dodas uz tuvējo meitas Anastasijas Pogorelovas dzīvokli, kur nakšņo – tā esot mierīgāk, veselība arvien pasliktinās. Zem Jeļenas dzīvokļa logiem iekopts puķu dārzs, daudz ir arī istabas augu.
Teksts - Ērika Bondarenko, pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste
Foto - Sandra Beļavska, Ciblas TN vadītāja
 

Afiša

25.11.2017 19.00 “MĪLESTĪBA – KRĀŠŅAIS ZIEDS“ (Ciblas TN)

Ciblas novada ģērbonis

Ciblas novada gerbonis bez malam 175

  • Reklāmkarogs
  • Reklāmkarogs
  • Reklāmkarogs
  • Reklāmkarogs
  • Reklāmkarogs
  • Reklāmkarogs
  • Reklāmkarogs
  • Reklāmkarogs

150x75

Latgales radio logo2

  • Reklāmkarogs

LPR_logo