1. Skip to Menu
  2. Skip to Content
  3. Skip to Footer>

„Ilžas” folkloras krātuvē – arī Ludzas igauņu dziesmas

Trešdiena, 16 maijs 2018 07:34

Pēdējās izmaiņas: Otrdiena, 05 jūnijs 2018 10:17

PDF Drukāt E-pasts

Ciblas folkloras kopa „Ilža” jau otro gadu strādā ar īpašu repertuāru – Ludzas igauņu dziesmām. Tās ir tik senas, ka šajā igauņu valodas dialektā vairs neviens plašajā pasaulē nerunā.

Augsts novērtējums „Ilžas” darbam šajā virzienā ir kolektīva nominēšana balvai „Laiks Ziedonim” novadpētniecības nominācijā „Kedas”.

Vēstījumu sākam ar igauņiem un ar Ludzas igauņu folkloru. Un tad – par „Ilžas” topošo kompaktdisku „Ludzas igauņu dziesmas”.

Zudusī valoda

Pasaule attīstās un mainās. Latgales teritorijā vienmēr ir dzīvojuši dažādu tautību cilvēki. Gadsimtu gaitā zudušas valodas. Diemžēl.

Vēsturnieki vairs nevar precīzi pateikt – 17. vai 18. gadsimtā pāris Latvijas apgabalos izveidojās igauņu apdzīvotas vietas: pie Alūksnes un pie Ludzas (Briģos, Nirzā, Pildā, Mērdzenē u.c.), kā arī Krievijā – Pleskavas apgabalā.

Pastāv trīs versijas par to, kā igauņi nonākuši mūsu pusē. 1. – karalis Kārlis Igaunijā nāca ar luterticību, tāpēc igauņi – katoļi pārcēlās uz Latvijas daļu, kur valdošā bija katoļticība. 2. – muižkungi veselus dzimtļaužu ciemos ir paspēlējuši kārtīs vai iemainījuši pret kādu mantu. 3. – Latgalē trūka katoļu garīdznieku, aicināja no Dienvidigaunijas dominikāņu mūkus, kas izveidoja centru Pasienē un darbojās plašā apkaimē, tiem līdzi pārcēlās ģimenes no Igaunijas, jo te bija daudz brīvas zemes.

Vēl 20. gadsimtā Ludzas rajonā bija cilvēki, kuri zināja savu senču valodu, tomēr lielākā daļa no Igaunijas ieceļojušo gadsimtu gaitā bija asimilējušies – cara laikā bērni mācījās tikai krievu valodā, vēlāk bija mēģinājumi dibināt igauņu skolas, Ulmaņlaikā pieauga prasības pēc vienotas latviešu literārās valodas. Cik bija iespējams, igauņu valoda saglabājās mājās, tomēr igauņi asimilējās arvien vairāk.

Interesanti, ka valoda, kādā runāja Ludzas igauņi, nebija saprotama Igaunijā. Acīmredzot tā bija saglabājusies kā sens dialekts, kurā runājuši seti – neliela etniska grupa Igaunijas dienvidaustrumos un pie Krievijas robežas.

Strādājot pie kompaktdiska, folkloras kopa „Ilža” ir konsultējusies ar Igaunijas folkloristiem un valodniekiem par tekstu saturu un izrunu. Konstatēts, ka mūsdienu igauņi nesaprot lielāko daļu teksta, ko dziedājuši teicēji Ludzas apkaimē un kas pierakstīts folkloras ekspedīcijās. Šim apstāklim ir vēsturisks izskaidrojums – ieceļotāji no Igaunijas savas apmetnes Ludzas apkaimē izveidoja 17. vai 18.gs. un ģimenēs lietotā valoda ir saglabājusies atbilstīgi tam laikam, nav piedzīvojusi attīstību. Turklāt valodā ienāca daudz vārdu no latgaliešu vai krievu valodas, attiecīgi kurā vietā atradies ieceļojušo igauņu ciems, ģimenēs arvien vairāk lietota lokālā apvidus valoda, bet senču valodas vārdu nozīme pamazām aizmirsās. Tas nozīmē, ka Ludzas igauņu dziesmas ir unikāls folkloras mantojums – igauņu valodas pratēju vairs nav, bet, pateicoties folkloras ekspedīciju vākumam, valoda ir saglabājusies fonētiski, kaut arī vārdu nozīme sen jau aizmirsta.

Folkloras pētīšana

Šo seno somugru valodu grupas dialektu kā īpašu vērtību 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā ievēroja Igaunijas valodnieki.

Un nejauši, vācot latgaliešu folkloru, to atklāja arī Emilis Melngailis. Valsts arhīvos ir saglabājušies viņa vāktie dziesmu pieraksti (vārdi, notis), ko folkloras vākšanas ekspedīcijās Nirzas apkaimes Grečos 20.gs. 20. – 30.-tajos gados iedziedāja Rozaļa Buļs (dz. 1845.g.) un Petronela Buļs (dz. 1865.g.). Jaunākā no viņām kā zinoša teicēja vēlāk aicināta uz Rīgu, kur papildinājusi folkloras krājumu, Petronela ir saņēmusi arī vienu no augstiem Latvijas valsts apbalvojumiem.

Ludzas igauņi pētīti zinātniskās ekspedīcijās arī 1971. gadā un 1972. gadā, un mūsdienās (mums zināmākie – filoloģijas zinātņu doktors Uldis Balodis no ASV un Hanness Korjuss no Igaunijas).

„Ilža” darbu pie Ludzas igauņu dziesmu diska sāka ar Emiļa Melngaiļa sakrātajām. Pētot tālāk, atrasti dziesmu ieraksti Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā un Tartu Universitātes Igaunijas dialektu un radniecīgo valodu digitālajā arhīvā, kā arī grāmata ar tajā publicētām Ludzas igauņu dziesmām un citām folkloras bagātībām. Šobrīd „Ilža” ir saņēmusi arī citus materiālus no Tartu – tajā skaitā teicēju fotogrāfijas.

Visa šī informācija tiks apkopota bukletā, ko plānots izdot vienlaicīgi ar kompaktdisku. Cerams, līdz Latvijas Republikas 100 gadu jubilejai.

Divas folkloras kopas „Ilža” dalībnieces ir ārkārtīgi aizrāvušās ar šo darbu – Vita Ruduša un Aija Andersone. Vita vairāk darbojas kā mūzikas speciālists, Aija – kā pētnieks un valodnieks. Bija jāizpēta gan Emiļa Melngaiļa atstātie nošu un vārdu ieraksti, gan Tartu Universitātes audioieraksti. Tika veikta to atšifrēšana jeb transkribēšana un nošu materiāla sagatavošana. „Ilža” mācījās dziesmas, veidoja aranžiju, veica audio ierakstu.

Papildus mēģinājumiem „Ilžas” dziedātājas ir daudz konsultējušās ar zinātniekiem gan elektroniski, gan klātienē. Piemēram, 2017. gada 31. jūlijā notika klātienes konsultācija ar Ludzas igauņu vēsturiskās un lingvistiskās situācijas pārzinātājiem – pētnieku Uldi Balodi (ASV) un Tartu Universitātes profesoru Karlu Pajusalu (Igaunija).

Vita atzīst, ka cilvēki ļoti atšķirīgi vērtē šīs „Ilžas” pūles – vieni sajūsminās un slavē, citi skeptiski brīnās par, viņuprāt, lielu bezjēdzību (šo valodu taču neviens nezinu un to nav iespējams atdzīvināt!). Drosmi turpināt dod atzinība un apziņa, ka tiek turēts godā senču mantojums. Šobrīd ar nepacietību „Ilžas” darba augli gaida gan Latvijā, gan Igaunijā.

Vita Ruduša – par motivāciju saka tā: – Uz jautājumu, kāpēc mums tas jādara, sakām – tas ir mūsu pienākums! „Ilžā” dzied Ludzas igauņu pēcteči: Aija Andersone, viņas brāļa un māsas dēli. Man ir aizdomas, ka arī mana vecāmāte ir cēlusies no igauņiem, jo viņas uzvārds bija Ulase. Saglabāt nākotnei senču valodu ir mūsu pienākums! Turklāt, tuvojoties Latvijas valsts un Igaunijas valsts simtgadei, abas valstis ir pelnījušas saņemt šo unikālo dāvanu – vēsturisko liecību papildinājumu par kādreiz Latgalē dzīvojušu etnisko grupu – igauņiem.

Savukārt par gaidāmo rezultātu Vita Ruduša saka tā: – Kopā kompaktdiskā būs kvalitatīvi ieskaņotas 14 dziesmas autentiskā stilā un mūsdienīgā aranžējumā. Ierakstītas jau 13. Tas paveikts biedrības „Darba un kultūras centrs Līdumnieki” ierakstu studijā Līdumniekos, piedaloties mūzikas ierakstu studijas „Lauska” speciālistiem (vadītājs – Kaspars Bārbals, grupa „Auļi”). Šogad ieskaņotajam muzikālajam materiālam tiks veikta tehniskā pēcapstrāde un tas tiks sagatavots izdošanai CD formātā. Tiks izdots arī buklets ar informāciju par dziesmām, Ludzas igauņu vēsturi, teicējiem u.c.

Finansējums gūts projektu konkursos

„Ilža” ir ļoti pateicīga biedrībai „Darba un kultūras centrs Līdumnieki” un tās vadītāja Igoram Zabiļevskim par ārkārtīgi veiksmīgu sadarbību. Biedrība 2017. gadā piedalījās Latgales reģiona attīstības aģentūras izsludinātajā Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas „Latvijas Valsts mežu atbalstītā Latgales kultūras programma 2017” projektu konkursā. Un saņemts 1000 eiro liels finansējums. Arī šogad analoģiskā projektu konkursā gūts atbalsts un 1000 eiro liels finansējums.

Biedrības vadītājs Igors Zabiļevskis par projektu:

Biedrība, turpinot aktivitātes Ciblas novada kultūrvēsturiskās vides un kultūrmantojuma apzināšanā un saglabāšanā, piedalījās Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas „Atbalsts kultūras programmām reģionos” projektu konkursā „Latgales kultūras programma 2018”.

Biedrība iesniedza projekta „CD „Ludzas igauņu dziesmas” sagatavošana izdošanai” pieteikumu un tā īstenošanai saņēma atbalstu EUR 1000 apmērā.

Projekta mērķis: sagatavot izdošanai CD formātā Ciblas folkloras kopas „Ilža” ieskaņotās Ludzas igauņu dziesmas.

Iespējams, kāds ir iepazinies ar Igaunijas pētnieku zinātniskajām publikācijām par Ludzas igauņiem, redzējis grāmatveikalā izdevumu „Ludzas igauņu pasakas” vai H. Korjusa grāmatu „Ludzas igauņi: Zemes dieva tauta”, vai arī lasījis internetā atsevišķus materiālus. Tomēr lielākajai sabiedrības daļai par to nekas nav zināms. Līdz ar to ir iecere izstrādāt CD brošūru kā uzziņas materiālu, ar komentāriem par Ludzas igauņiem, viņu valodu un dziesmām, publicējot unikālos dziesmu tekstus (jo valoda ir „iekonservējusies” 18.gs. un nav piedzīvojusi attīstību), iekļaujot īsu informāciju par teicējiem un folkloras ekspedīcijām, pateicoties kurām folkloras kopai „Ilža” bija iespējams restaurēt izzudušās etniskās kopienas dziesmas. Plānots, ka 2018. gada otrajā pusē CD tiks izdots SIA Studija „Lauska”, kas ir veikusi dziesmu ierakstu.

Jaunais projekts ir 2017. gadā šajā pašā programmā īstenotā projekta „Ludzas igauņu muzikālā folkloras mantojuma audiālā dokumentēšana” turpinājums.

Valsts mēroga atzinība

3. maijā, Imanta Ziedoņa 85. dzimšanas dienā, Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” notika apbalvojuma “Laiks Ziedonim” piektā cildināšanas ceremonija. Apbalvojumam novadpētniecības nominācijā „Kedas” bija pieteikta arī „Ilža”, tās veikums Ludzas igauņu folkloras saglabāšanā. Apbalvojumu šajā nominācijā no sešiem nominantiem saņēma biedrība "Skaņumāja" no Ogres.

Nominēšana šim ļoti prestižajam apbalvojumam ir augsts sasniegums. Apbalvošanai tika pieteikti 175 cilvēki un kolektīvi, no tiem balvām tika nominēti 25. Un starp tiem – arī Ciblas folkloras kopa „Ilža”. Latvijas mērogā – augsts novērtējums.

Apbalvojuma "Laiks Ziedonim" mērķis ir ik gadu apbalvot tās personības, kas ar savu izcilību, degsmi, sūtību, veiksmi, stāju un savpatību iedvesmojušas labāku Latviju. Apbalvojumu organizē Imanta Ziedoņa fonds "Viegli".

Folkloras kopas „Ilža” vadītāja Dace Tihovska pauž lielu gandarījumu un prieku, ka Liepājas „Lielajā dzintarā” pāri visai Latvijai izskanēja Ciblas novada vārds. Balvas „Laiks Ziedonim” pasniegšanas ceremonija bija iespaidīga, tā tika translēta Latvijas Televīzijā, un to vēl ir iespējams noskatīties www.lsm.lv arhīvā.

Ērika Bondarenko,

Ciblas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

Afiša

30.10.2018 14.00 Marija Zvaigznīte (Ciblas bibliotēkā)

16.11.2018 19.00 Latvijai atmirdzēt zeltsaules staros! (Pušmucovas TN)

2. novembrī - Visu dvēseļu diena Zvirgzdenes pag. kapsētās

Zvirgzdenes TN vadītāja Valentīna Ruciņa:

– Vairāk kā divdesmit gadus Zvirgzdenes Tautas nams organizēja svecīšu vakarus Zvirgzdenes pagasta kapsētās. Sākumā cilvēki centās apmeklēt šo pasākumu, bet pēdējos gados aktivitāte apsīka. Tāpēc pašdarbības kolektīvu dalībnieki, kuri brauca uz kapsētām ar svecīšu vakariem sagatavotu programmu, nolēma, ka tradīcija jāmaina. 2. novembris – Visu dvēseļu diena, kad visos katoļu dievnamos ticīgie lūdzas par aizgājēju dvēselēm.

Laipni aicinām visus, kuru piederīgie atdusas Zvirgzdenes pagasta kapsētās, 2. novembrī iedegt svecītes pie savu mīļo kapu kopiņām, klusībā noskaitīt lūgšanu, tā apliecinot mīlestību uz aizgājējiem.

Svecīšu vakari Ciblas un Līdumnieku pag. kapsētās

Ciblas novada ģērbonis

Ciblas novada gerbonis bez malam 175

  • Reklāmkarogs
  • Reklāmkarogs

  • Reklāmkarogs
  • Reklāmkarogs
  • Reklāmkarogs
  • Reklāmkarogs

LPR_logo