Eversmuižas pils – cietoksnis ar seno parku

Muižas iela 9, Cibla, Ciblas pag.,GPS:56.54745, 27.88309,  mob. 29230204 – gide Malvīne Loce

Foto autore – Irēna Pavlova

Valsts aizsargājamais arhitektūras piemineklis.

Viena no nedaudzajām cietokšņa tipa muižām Latvijā.

Celta 17.gs. beigās klasicisma stilā. Divstāvu mūra ēka ar ļoti biezām sienām atradās slēgtā, nocietināta kompleksa pagalma vidū. Mūri ar šaujamlūkām kā cietoksnim.  Pagalms ar mūra sienu pārdalīts divās daļās: ziemeļu pusē – saimniecības daļa, dienvidaustrumu daļā – parka jeb parādes daļa.

Mūsdienās pils pārbūvēta, uzcelts augšējais stāvs, nojaukta piebūve, aizsargmūris palicis tikai upes pusē. No pils cēlāju un pirmo saimnieku Karņicku laikiem palicis maz. Ēka, izturējusi dažādus laikus un saimniekus, tagad glabā Ciblas novadpētniecības materiālus un vēstures liecības.

Parkā atradīsiet šķeltlapu liepu, Švedlera kļavu, Amūras korķakoku, vairākus ozolus.

 Gājiens pa taciņu gar Ilžas (Ludzas) upes krastiem, klausoties ūdens čalošanā, baudot dabas mierpilno spēku un akmeņu enerģētiku, ļaus jums relaksēties no ikdienas un smelties spēkus dvēselei un garam.

Plena muižas kungu dzīvojamā māja un Felicianovas  ūdensdzirnavas

Felicianova, Ciblas pagasts, GPS:56.53605, 27.85508, gide Malvīne Loce  mob.29230204

Valsts aizsargājamais arhitektūras piemineklis

Foto autors – Teodors Romanovskis

Felicianovas muižkungu dzīvojamā divstāvu ēka no sarkanajiem ķieģeļiem celta 19.gs. beigās – 20.gs. sākumā neogotikas stilā. Iespējams, ka celtniecībai tika izmantoti arī Plenu ķieģeļu ceplī ražotie materiāli. Viena no sava laika greznākajām un modernāk aprīkotām mājām. Plenu dzimta no neliela foļvarka 1877.g.  izveidoja priekšzīmīgu muižu, attīstot zemkopību, lopkopību, dārzkopību, bet galveno akcentu liekot uz rūpniecības attīstību. Muiža nekad netika izrentēta citiem. Pēc īpašumu atsavināšanas gan Plenu ģimenei piederēja tikai neatsavināmā daļa – muižas centrs ar rūpniecības uzņēmumiem. Tajā līdz pat 1944. gadam saimniekoja Plenu ģimene. (V.E.Klešniks”Ciblas novads 2.grāmata 47. – 52.lpp.” ,”Ciblas novads 1.grāmata 66. – 67.lpp.”)

Foto autors – Teodors Romanovskis

Felicianovas dzirnavas – vienas no kādreizējām piecām Ciblas novada dzirnavām. Dzirnavas darbojās ar palīgmotoru, ar valču krēslu, vilnas apstrādi, gateri, elektroģeneratoru un vienīgās ar bīdeļgaņģi. Felicianovas dzirnavu īpašnieki bija Mihails un Vasilijs Pleni. M. Plenam piederēja arī Eversmuižas dzirnavas ar tvaika palīgdzinēju un valča krēslu. (V.E.Klešniks 2.gr. 106.lpp.) Jau 1887. g. pie Felicianovas ūdensdzirnavām darbojās arī ādu apstrādes darbnīca. Bet 20.gs. sākumā Plenu dzirnavas bija lielas un varenas: 3 turbīnas, 6 maļamie gaņģi  un piecas kokapstrādes mašīnas. Ražoja elektrību, bija vilnas kārstuve un vērptuve, vadmalas veltuve un presētava. (V.E.Klešniks 2.gr.50. lpp.). 20.gs. sešdesmitajos gados dzirnavas tika izpostītas, darbību atsāka 1989. gadā. Pašreiz dzirnavas ir privātīpašumā. Smalkos bīdeļmiltus gan vairs nemaļ, bet lopbarības miltu malšanas pakalpojums zemniekiem joprojām ir pieejams.

Foto autors – Linards Sadovskis

No 20.gs. piecdesmito gadu sākuma blakus dzirnavām darbojās arī HES. Sešdesmitajos gados bija pārtraukums, bet 1993.g.  Felicianovas hidroelektrostacija tika atjaunota un turpināja darbu.

Eversmuižas Svētā Andreja Romas katoļu baznīca

Cibla, Ciblas pagasts, GPS:56.54747, 27.88309. Gide Malvīne Loce mob.t. 29230204

Foto autors – Ēriks Pavlovs

Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Aizsardzības Nr.6459

Baznīca ir baroka laikmeta koka sakrālās celtnes paraugs, kas mūsdienās vairs reti sastopams.

1771. – 1776. g. to uzcēla par Mikolaja Karņicka līdzekļiem. 1876. g. baznīca paplašināta. 1883. g. baznīcas dārzā uzcēla zvanu torni. 1896. g. uzcelts laukakmeņu mūra žogs. 1891. g. iegādātas ērģeles. 1907. g. Romas mākslinieks Filamens uzgleznoja divas sānu altāra gleznas. 1934. g.ievilka elektrību, ir arī apkure. (Ciblas novads 1.grāmata 119. – 120.lpp.)

Baznīcā atrodas divas vecākās (1745. un 1746. g.) Latgalē zināmās datētās sakrālās gleznas „Svētais Pēteris” un „Svētā Rozālija”.

Te atrodas arī vairāki citi mākslas priekšmeti: 18.gs. otrās puses altāra mensa ar tabernākulu (Aizsardzības Nr.3966), 19.gs. sākuma galvenais altāra rentabls (Aizs.Nr.3967) un svētku procesijām paredzēts pārnēsājams altāris ar gleznu – feretrons (19.gs. 2.p.).

Ciblas Kapu kalns (Kazlavas pilskalns)

Kozlovski, Ciblas pag., GPS:56.54229, 27.88723

Dati no www.latvijas-pilskalni.lv

Valsts nozīmes arheoloģijas  piemineklis (Aizsardzības. Nr.1511)

Viens no visaugstākajiem un lielākajiem pilskalniem Latgalē. Atrodas Ludzas upes labajā pusē, iepretī Eversmuižai kreisajā krastā, 32 m virs upes līmeņa. To 1928. g. aprakstījis E.Brastiņš. Ļoti stāvas nogāzes, īpaši ziemeļu pusē. Dienvidu pusē 2 terases, 3 vaļņi un 3 grāvji. Pilskalns ierīkots kaupres rietumu galā.  Pilskalna plakums 100 m garš un ap 30 m plats ar 10 – 12 m platu četrstūrainu priekšpils laukumu. (Dati no www.latvijas-pilskalni.lv). Savu nosaukumu pilskalns ieguvis no kādreizējās kapsētas kalna virsotnē. Kalns mežu apaudzis, atrodas Valsts zemes fondā.

Kalna pakājē atrodas brīvdabas estrāde, kurā notiek dažādi novada pasākumi. Iecienīta vieta Līgosvētku svinēšanai.

Kapu kalna apkaimē arī vairāki dižkoki – priedes.

Degteru (Silenes) pilskalns

Degteri, Ciblas pag., GPS:56.56305, 27.87444

Dati no www.latvijas-pilskalni.lv

Valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis, aizsardzības Nr.1509.

Viens no Ciblas novada Latgales pierobežas pilskalnu rindas. Atrodas 1,5 km attālumā uz ziemeļiem no Eversmuižas Degteru ciemā, privātīpašuma teritorijā.

Pilskalnu uzgājis profesors Fr.Balodis  1925. g. ekspedīcijā. 1928. g . pilskalnu aprakstījis E. Brastiņš (skat. Latvijas-pilskalni. Latgale). Kalna kauprē iegareni apaļš plakums 50 m garš un 30 m plats, augstums apmēram 7 m. Pilskalns bijis vāji nostiprināts. Uz ziemeļiem no pilskalna atklāti arī senkapi. Visapkārt plakumam kalna sānos ir grāvis ar uzbērumu. (1.grāmata Ciblas novads.V.E.Klešniks 22.lpp.) Silenes kalns ļoti izpostīts padomju laikā 1988. g. Pašreiz pilskalns ir kokiem apaudzis.

Te, 25 m no ceļa, atradīsiet arī Silenes dižpriedi. GPS:56.56139, 27.87277

Trukšānu pilskalni

Ciblas pag., GPS:56.54166, 27.85805

Trukšānu pilskalna II dienvidu nogāze pret Felicianovas ūdenskrātuvi

Divi pilskalni atklāti tikai 1919. g.  vasarā netālu no Felicianovas Ludzas upes kreisajā krastā, jau no dabas labi norobežotā vietā. Pilskalni nosaukti pēc tiem tuvākās sādžas vārdā – Trukšānu pilskalns I un Trukšānu pilskalns II.

Gar Ludzas upes Z krastu apmēram 13 km garumā stiepjas mežu apaugusi smilšu kaupre (kalnu grēda), kura sākas Šelupinku pussalā, iet uz A, pie Eversmuižas šķērso upi un turpinās tālāk līdz Kurjanovas ezera Z krastam. (V.E.Klešniks 1.gr. Ciblas novads 22.lpp.)

Trukšānu pilskalns I
Trukšānu pilskalns II

Trukšānu pilskalns I atrodas tuvāk Tumovai un Felicianovai kaupres augstākajā vietā. Pilskalna plakums ir ap 40 m garš un ap 15 m plats, nav bijis veidots, jūtami mainot reljefu. Izmantota stāvā nogāze D pusē, A kaupre nodalīta ar dabisku ieplaku. Pētot, pamanāmi arī valņi, grāvji un terases, tāpēc ir nojaušama pilskalna senā nocietinājuma līnija.

Trukšānu pilskalns II atrodas ap 100m uz rietumiem no I pilskalna. Plakums ap 80 m garš un ap 20 m plats.

Abos pilskalnos nocietinājumi nav bijuši spēcīgi veidoti, kultūrslānis nav konstatēts. Tiek vispārinoši uzskatīts, ka šādi pilskalni Latgalē parādījās m.ē. I gs. vidū un tajos patvērās briesmu brīžos. (prof., Dr.Juris Urtāns 2021. g. 16. aprīļa plašā rakstā ”Jaunatklātie Ciblas Trukšānu pilskalni” Ciblas novada pašvaldības informatīvajā izdevumā Nr.4 )

Uz augšu