Pušmucovas Sv. Jaunavas Marijas pasludināšanas Romas katoļu baznīca. Celta 1850.-1852. g. no pelēkajiem laukakmeņiem. Baznīcai ir 2 torņi, kuros atrodas 3 zvani: ,,Staņislavs”, ,,Jānis” un trešais bez vārda. Baznīcā ir pneimatiskās ērģeles un 3 mūra altāri.

Pušmucova, Pušmucovas pag.

GPS: 56.6437426, 27.7242482

Mob.tālr. 29390771

Pirmā koka katoļu baznīca Pušmucovā uzcelta XVIII gs. otrajā pusē par muižkunga Ksavera Šadurska līdzekļiem. Tā tika iesvētīta 1805. g., veltot to Jaunavas Marijas pasludināšanas godam. 1850. g. jaunas mūra baznīcas celtniecību par saviem līdzekļiem sāka Pušmucovas muižkungs Dominiks Paroko. Dominiks bija slavenā itāliešu arhitekta Parocco (Krāslavas baznīcas būves vadītājs), kura ģimene dzīvoja  Ludzā, dēls. Baznīcu pabeidza 1852. g. un iesvētīja. 1897. g. to konsekrēja bīskaps Simons (tāpat kā veco koka baznīcu), veltot Jaunavas Marijas pasludināšanas godam.

Baznīcas centrālajā altārī atrodas Marijas pasludināšanas glezna. Sānu altāros – Svētā Franciska un Svētā Dominika gleznas.

Baznīcas dārzā apbedīts priesteris J. Šarņevskis, kurš baznīcā kalpojis 43 gadus.

Pušmucovas pamatskolas vēstures krātuve. Veidota 2002. g.,veltot skolas simtgadei. Te atrodama arī informācija un materiāli par pagasta vēsturi un iedzīvotājiem.

Pušmucova, Pušmucovas pag.

GPS: 56.6450408, 27.7235113

Mob. tālr. 29390771

Nūraugu kalns. Pušmucovas pag. DA Burzavas pauguraini no Zilupes līdzenuma norobežo Nūraugu kalns ar stāvām nogāzēm un senām gravām. No kalna paveras plaša ainava. Tas atrodas privātīpašumā un priecē ar krāšņu, sakoptu dabīgo pļavu. Vieta iecienīta līgošanai. Nūraugu kalns ir 1,5 km garš un 0,7 km plats valnis ar179,7 m virs jūras līmeņa.

Pušmucova, Pušmucovas pag.

GPS: 56.6344726, 27.7356O31

Mob.tālr. 29390771

Zirgu rikšošanas sacensību vieta. 2006. gadā tika izveidots skrejceļš, kurā notiek cīņa par Latgales ceļojošo kausu. Novada svētku laikā notiek Ciblas novada pašvaldības kausa izcīņa. Dalībniekiem pieejams arī zirgu stallis.

Pušmucova, Pušmucovas pag.

GPS: 56.6226008, 27.7298727

Mob.tālr. 28710501

Dzejnieks Aleksandrs Adamāns. Dzimis 1908. gadā Blontos. Jau skolas gados sācis rakstīt dzeju. Rakstījis arī īsus stāstiņus. Saukts arī par latgaliešu Veidenbaumu. Izmantojis pseidonīmu Rušons. Ūdris. Miris 1936. gadā, bet atstājis paliekošus darbus. 

1988. gadā Pušmucovas kapsētā, kur apbedīts Aleksandrs Adamāns, uzstādīts latgaliešu tēlnieka Bērtuļa Buļa veidots piemineklis.
Uz augšu