Novembra notikumi Pušmucovas pamatskolā.

  1. novembrī visi Pušmucovas pamatskolas skolēni, pateicoties projekta „Latvijas skolas soma” atbalstam, apmeklēja zinātkāres centru „ZINOO Daugavpils” Daugavpilī.
    Bērni piedalījās interesantās un izzinošās nodarbībās. Nodarbībā „Zemestrīce” skolēni taisīja mājas un pārbaudīja to izturību imitētās zemestrīces laikā. Nodarbībā „Spageti tilts” no makaroniem gatavoja tiltus un pārbaudīja to izturību, vienas grupas tilts izturēja pat 948 gramus.

Centra interaktīvajās ekspozīcijās skolēni varēja paši izmēģināt dažādas tehnoloģijas un pārbaudīt dabas likumus.
Pēc centra vēl tika apmeklēts arī Latgales zoodārzs Daugavpilī. Tur bērni redzēja trušus, bruņurupučus, lielas krāsainas zivis, kurām pat varēja pieskarties.

Kolosāla iespēja visiem – vērot, kā vienā voljērā pusdieno kopā truši, bruņurupuči un sīkie grauzēji, viens otram netraucējot un labi sadzīvojot kopā. Stikla būros mūs viltīgi uzlūkoja dažādas čūskas, krokodils, bet ar pērtiķīti izveidojās acu dialogs un žestu valoda, par ko visi bija sajūsmā.
Skolēniem ļoti patika šī ekskursija.

Izstāde „Latviešu rakstainie cimdi”

Visā Latvijā šogad liela uzmanība veltīta latviešu rakstainajiem cimdiem – mūsu tautas rakstu un krāsu bagātības nesējiem. Arī Pušmucovā adīja un ada gan skaistus rakstainus dūraiņus, gan pirkstaiņus. Ikdienā silto ziemu dēļ tos redzam mazāk, bet salā meklējam, kurā skapja plauktā mājās nolikti, un priecājamies, kad, izejot ārā, rokām ir silti.

Aktīvākie izstādes dalībnieki: Adrians Paurāns, Lucija Paurane, Daniels Mikijanskis, Sanda Kolocāne, skolotājas Sandra Laganovska un Aija Jonikāne, skolas darbiniece Jevģēnija Dubina.
Vēl vairāk dūraiņu un pirkstaiņu varam aplūkot Pušmucovas TN, kur izstādīti 119 darbi.
Izstāde – pasākums “Manas dzimtas senlieta” (bērnu stāstījumi par senču arodiem)
Mūsu Latvijas dzimšanas dienai kā dāvanu sarūpējām senas lietas, kas pastāvējušas, pirms tika nodibināta neatkarīga valsts. Droši vien, ka vairākus izstādes eksponātus bija savās rokās turējuši cilvēki, kuri piedalījās mūsu valsts Brīvības cīņās.
Puļa Junora Keita iesāka savu stātījumu par vecvecmāmiņas brunču tautisko jostu, kas paglāba velosipēdu no zagļa. Tā austa pirms 150 gadiem.
Adrians Paurāns izrādīja vectēva buļļu savaldāmās knaibles un petrolejas lampu, kas visus tumšos vakarus padarīja gaišākus, ejot mājas soli.
Izstādē bija vairākas grāmatas – latīņu valodā Bībele (skolotāja Vija Rudziša), senkrievu rakstā kirilicā stāsti (Viktorija Reitere).

Visi apbrīnojām 5 latu sudraba monētu, kas ceļojusi no rokas rokā LR laikā un tagad to glabā Katrīna Dubrovska.

Vislielākais izstādes eksponāts 1901.g. taisītais ozolkoka skapis(Mārtiņš Romanovskis), kas bija aplūkojams attēlā ar kara laikā atstāto lodes caurumu. Mēs labprāt būtu skapī ielikuši Evelīnas Katkevičas vecvecmāmiņas divpusēji austo zaļo vilnas segu un skolotājas E.Rimicānes vecmāmiņas austo linu dvieli, kuru nācās izšūt skolotājas mammai.

Dažādas saimnieciskas lietas bija sarūpējusi Mironovu ģimene: koka tītaviņas, rokas svarus, kurpnieka koka šablonu, jo vectēvs no ādas šuvis saimei kurpes, sudraba svečturi, zirgu grebeni, senu patafonu un sienas pulksteni ar greznu koka skapīti.
Vistrauslāko lietu, smalku porcelāna šķīvi, bija atnesis Markuss Konopļaņiks. Senu koka alus kausu rādīja mums Kapitonova Anastasija.
Izstāde būs apskatāma līdz novembra beigām Pušmucovas pamatskolā.
(21 dalībnieks un 44 eksponāti)

Noklausījušies senlietu stāstus, devāmies uz tautas namu aplūkot publisko bibliotēku sarūpēto izstādi “Skaista mana tēva sēta”, lai iepazītos ar katra pagasta kultūrvēsturisko vietu. Sēdāmies pie balti klāta galda, lai baudītu mūsu senču biezputru ar dzeltenu sviesta pikuci vidū. Daži apgalvoja, ka neko gardāku nav ēduši. Nu, re, izrādās, ka mūsu senču gars nekur nav pazudis, tikai biežāk to pašiem vajag celt saulītē.

(Sagatavoja E.Rimicāne un A. Katkeviča)

Uz augšu