Jaunie arheologi turpina pētīt seno latgaļu dzīvesvietu Ķīšukalnā

Zvirgzdenes pagasta Šelupinku jeb Ķīšukalna pilskalnā arī šovasar darbojās jauno arheologu nometne, ko vadīja Rīgas Skolēnu pils Bērnu un jauniešu centra jauno arheologu pulciņa vadītāja Ināra Kuniga. Jau piekto vasaru bērni un jaunieši pēta seno latgaļu pilskalnu Lielā Ludzas ezera krastā. Tādējādi tiek nostiprinātas mācību gada laikā iegūtās teorētiski zināšanas un tagad praksē  apgūtas iemaņas zemes slāņu atsegšanā strādājot ar dažāda izmēra un formas darbarīkiem.

Jaunie arheologi dzīvoja teltīs pilskalna pakājē.

Izpēte tika veikta gandrīz trīs nedēļas, sākot no 6. jūlija.  Ekspedīcijas telšu pilsētiņa bija ierīkota  pie pilskalna Lielā Ludzas ezera krastā. Laika apstākļi diemžēl nelutināja – bija samērā vēsi, bieži lija. Tomēr ik dienu jaunie arheologi centās ievērot grafiku – darbs izrakumos 4 stundas.

Lai varētu izrakt vissīkāko senatnes liecību, arheoloģiskā izpēte ir ļoti darbietilpīgs process.

Ināra Kuniga jauno arheologu pulciņu vada kopš 1976. gada, pulciņā nāk jau pirmo audzēkņu bērni. Arī Ināra ir aizrāvusies ar arheoloģiju bērnībā, sākot apmeklēt šo pulciņu, ko toreiz vadīja Stefānija Urtāne. Vienmēr ir jaunieši, kas aizraujas un vēlāk arī studē vēsturi. Ķīšukalna izpētes ekspedīcijā ir arī audzēkņi, kas ekspedīcijā piedalījušies visus šos 5 gadus.

Arī šogad var priecāties ar daudziem interesantiem atradumiem. Turpinot izpēti pilskalna ziemeļu daļā, atsegts jauns laukums, kurā atrastas daudzas sīkas lietiņas, jo šajā vietā savulaik ir arts tīrums. Atklājās arklu dzītas sliedes. Atrastās lietas un keramikas fragmenti liecina, ka tā ir VIII – XIII gadsimtā apdzīvota vieta. Pēc I. Kuniga teiktā, Latvijā mūsdienās retāk pētīti pilskalni, vairāk uzmanības pievērsts viduslaiku pieminekļiem.

Interesantākie atradumi: no kaula mākslinieciski darināts  kaula naža piekariņš, šīfera vērpjamās vārpstas skriemelītis, kas nācis no Polijas raktuvēm, dzelzs bultas gals, sprādzītes, atslēga u.c..

Šovasar  Ķīšukalnā atrasta sena celtne, kas bija iedziļināta pamata mālā par 20 cm. Vienā ēkas galā bijis pavards, atsegtas arī koka stabu bedres. Celtnē bija ļoti daudz labi saglabājušās zivju zvīņas. Kā interesantākos atradumus, I. Kuniga min no kaula mākslinieciski darinātu  kaula naža piekariņu, šīfera vērpjamās vārpstas skriemelīti, kas nācis no Polijas raktuvēm, dzelzs bultas galu, sprādzītes, atslēgu, stikla un māla krellītes, bronzas spirālītes, māla tīģeļu, dzelzs nažu un īlenu fragmentus u.c.. Tas viss liecina, ka senie latgaļi bijuši gan rotkaļi, gan amatnieki, gan zvejnieki, viņi arī tirgojās.

Kā visos nopietnos arheoloģiskajos izrakumos, arī šīs ekspedīcijas laikā tika zīmēts izrakumu laukums, tajā atsegtie zemes slāņi, objekti, konstrukcijas. Joprojām mākslinieki spēj precīzāk nekā profesionālie fotogrāfi atveidot atradnes.

Ināra Kuniga apkopo visu šo izrakumu materiālu, varētu tapt arī plašāks pētījums, ko publicēt. I. Kuniga ir uzrakstījusi grāmatas par Madalānu pilskalnu, ciemu un kapulauku (kā veltījumu savam skolotājam arheologam Dr. hist. Vladislavam Urtānam), par Kristapiņu kapulauku pie Rušona ezera, Rušona vajadzētu arī par Ķīšukalnu.

Ciblas novada pašvaldība pateicas arheologiem par mūsu novada pagātnes izpēti un tā vēstures apzināšanu, izpētot saglabājušās materiālās kultūras atliekas.

Nometnē darbojās 20 skolēni, sākot no jaunākā skolas vecuma. Ar viņiem bija trīs pieaugušie. Ēdināšanu, tajā skaitā siltas pusdienas katru dienu, nodrošināja Ciblas Pirmsskolas izglītības iestādes pavāres. Uz turieni viņi brauca ar mūsu pašvaldības autobusu. Finansējums nometnes dalībnieku ēdināšanai nāca no Rīgas pašvaldības.

Sagatavojusi Ērika Bondarenko,

Ciblas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste

erika.bondarenko@ciblasnovads.lv

+371 26164247

Uz augšu