Maijā svinam nozīmīgus Latvijas Republikas svētkus

Video sveiciens Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 30. gadadienā no Ciblas novada pašdarbniekiem.

Ciblas novada pašvaldība pašreizējos Covid 19 krīzes apstākļos nerīko publiskus pasākumus. Bet aicinām ikvienu gan privāti, gan kopā ar ģimeni un tuvākajiem atzīmēt Latvijas valstij nozīmīgos svētkus maijā!

4. maijā vairākus gadus esam pulcējušies kultūras namos uz Baltā galdauta svētkiem, šogad Baltā galdauta svētki var būt dziļi individuāli. Piemēram, pie TV ekrāna vai radio kavēties atmiņās par Atmodas gadiem, vai, šķirstot ģimenes albumu, atcerēties savas dzimtas svarīgākos notikumus.

Tāpat 8. maijā ziedu nolikšana pie kritušo karavīru kapiem, pieminot Otrā pasaules kara upurus, noritēs īpaši klusi un individuāli. Brāļu kapi pašvaldības teritorijā tiek uzturēti labā kārtībā, ikvienam ir iespēja atnākt, lai varētu godināt kritušos ar ziediem un lūgšanām.

Latvijā maijs ir Satversmes mēnesis. Šogad atzīmējam divas būtiskas jubilejas:

1. maijā – 100 gadus kopš Latvijas Satversmes sapulces sasaukšanas jeb dienas, kad sāka darboties pirmais vēlētais Latvijas Republikas parlaments;

4. maijā – 30 gadus kopš deklarācijas „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” pieņemšanas, līdz ar valsts neatkarības de facto atjaunošanu visā Latvijas teritorijā atjaunota arī Satversmes darbība.

Pirms gadsimta 1. maijā darbu sākušās Satversmes sapulces jeb parlamenta pamatuzdevums bija jaunās valsts tiesisko pamatu sagatavošana, vispirms jau – Satversmes izstrādāšana un pieņemšana.  Mūsu tautas pirmie priekšstāvji, kas Satversmes sapulcē tika ievēlēti pēc Brīvības cīņām 1920. gada aprīlī, Latvijas pamatlikumam deva īpašu, atšķirīgu un latvisku apzīmējumu – Satversme. Tā tika pieņemta 1922. gadā.

Savukārt 30 gadus senie notikumi vēl spilgtā atmiņā ir daudziem novada iedzīvotājiem. 1990. gada sākums līdz pat 18. martam aizritēja aktīvā politiskā darbā, gatavojoties Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanām. Priekšvēlēšanu kampaņa bija ļoti saspringta, tomēr arī toreizējā Ludzas rajona iedzīvotājiem izdevās AP vēlēšanās uzvaru nodrošināt Latvijas Tautas frontes kandidātiem Aleksejam Grigorjevam un Marijai Kārklai. Lai ideja par LR neatkarības atjaunošanu gūtu iespējami plašāku tautas atbalstu, 1990. gada 21. aprīlī Rīgā, “Daugavas” stadionā, tika sarīkota Vislatvijas tautas deputātu sapulce, kurā piedalījās gan jaunievēlētie AP deputāti, gan visu līmeņu vietējo padomju deputāti. Starp dalībniekiem bija arī 177 deputāti no Ludzas rajona. No 8086 sapulces dalībniekiem 8003 deputāti nobalsoja par Aicinājumu atjaunot Latvijas neatkarību. Šis fakts tika iestrādāts arī Neatkarības deklarācijas tekstā.

Augstākā Padome sanāca 3. maijā, šī diena aizritēja, risinot neatliekamus organizatoriskus jautājumus, bet viss 4. maijs tika veltīts galvenajam uzdevumam – Neatkarības deklarācijas pieņemšanai. Lai tā iegūtu juridisku spēku, bija vajadzīgas ne mazāk kā 134 deputātu balsis (vismaz divas trešdaļas balsu no kopskaita). Bija šaubas, vai tas izdosies, jo Latvijas Tautas frontes frakcijā oficiāli bija tikai 131 deputāts. Tauta laukumā pie AP ēkas skaļām ovācijām uzņēma katru balsi, kas tika nodota par deklarāciju. Mēs balsošanai sekojām pie radiouztvērējiem. Beidzot vakarā bija zināms rezultāts: par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu nobalsojuši 138 deputāti! Priekiem nebija gala!

Pateicoties šim drosmīgajam AP deputātu balsojumam, mēs varam dzīvot brīvā Latvijā – neatkarīgā demokrātiskā republikā (kā to nosaka Satversmes 1. pants) – un paši veidot mūsu valsts nākotni.

No sirds sveicu katru Ciblas novada iedzīvotāju gaidāmajos Latvijas Republikas svētkos!  

Juris Dombrovskis, Ciblas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs

Uz augšu