„Ciblas novada uzņēmējs 2019”

Ciblas novada pašvaldība ik gadu organizē pasākumu „Ciblas novada uzņēmējs”, kurā tiek godināti lielākie nodokļu maksātāji un darba devēji, čaklākie lauksaimnieki, strādīgākās ģimenes.

Svētki Ciblas novada uzņēmīgākajiem cilvēkiem nupat notika jau 8. reizi. Bija iecerēts svētkus rīkot šī gada martā, diemžēl tas nebija iespējams, jo iestājās „Covid-19” krīze. Uzņēmēju dienu nācās atlikt, tika nolemts to rīkot novembra pirmajā sestdienā – pēc visu lielāko lauku darbu sezonas noslēguma. Taču arī rudenī uzņēmēju svētku norise bija zem jautājuma, jo saslimstība ar minēto infekciju Latvijā pieauga, un, lai to ierobežotu, valdība noteica ārkārtējo situāciju no 9. novembra.

Tomēr 7. novembrī, ievērojot stingrus noteikumus, pasākumus vēl drīkstēja rīkot.

No uzaicinātajiem uzņēmējiem un pagastu pārstāvjiem uz pasākumu ieradās ļoti nedaudz cilvēku. Tomēr galvenās pasākuma tradīcijas tika īstenotas: domes priekšsēdētāja uzruna, šampanieša salūts, apbalvošana, koncerts un loterija. Izpalika balle ar dejām un rotaļām. Koncertā uzstājās populāra vokālā grupa no Dagdas „Solversija”, skanēja brīnišķīgi!

Uzrunājot svētku dalībniekus, pasākuma vadītāja Vanda Žulina uzsvēra: – Ciblas novads ir viens no mazākajiem Latvijā, bet ir spējis izdzīvot, patiesībā, pilnskanīgi dzīvot visus šos 11 gadus. Tas ir iespējams, pateicoties cilvēkiem, kas palikuši savu senču mājās, atgriezušies no pilsētas, no tālām zemēm. Viņi nerunā skaistus vārdus par patriotismu, bet uzvelk  savas valsts karogu sakoptā vectēva mājas pagalmā, runā ar saviem bērniem un mazbērniem dzimtajā valodā. Viņi uzdrošinās dzīvot vietās, kas, pat no Ludzas raugoties, šķiet tāla nomale, un padarīt šo vietu īpašu. Tie ir uzņēmēji, kas gadu no gada šai vakarā saņem novada goda zīmes kā lielākie nodokļu maksātāji un darba devēji. Atzīsim, ka tieši viņi ir patrioti!

Apbalvojumi uzņēmējiem

Pēc datiem par 2019. gadu apbalvošanai uzņēmumi tika izvirzīti divās kategorijās.

  • Lielākais Iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs:
  • 1.vietā – SIA „Lapegles-2”,
  • 2.vietā – SIA „Blonti”
  • 3.vietā – ZS „Ezerlīči”,
  • 4.vietā – SIA „Staupine”,
  • 5.vietā – SIA „SOLO&Partneri”
  • 6.vietā – SIA „RIKO-RI”.
  • Lielākais darba devējs:
  • 1.vietā – SIA „Lapegles-2”,
  • 2.vietā – SIA „Blonti”
  • 3.vietā – SIA„RIKO-RI”,
  • 4.vietā – ZS „Ezerlīči”,
  • 5.vietā – SIA „SOLO&Partneri”
  • 6.vietā – SIA „DIMANTS AR”.

Apbalvojumi – jubilāriem

Svētku pasākumā katrreiz tiek īpaši godināts kāds speciālists, darba kolektīvs vai biedrība, kas konkrētajā gadā atzīmējis būtisku jubileju.

Ciblas novada pašvaldības Pateicības raksts, atzīmējot nozīmīgu dzīves jubileju, piešķirts veterinārārstei Regīnai Metlānei no Blontu pagasta Mazās Mediševas. Apbalvojums tika pasniegts individuāli, pēc svētku pasākuma.

Uz 15 darbības gadiem atskatījās rikšotāju zirgu sporta entuziasti – tieši tik ilgs laiks pagājis kopš Ciblā tika atjaunota tradīcija pulcēties uz sacensībām. Īpašas balvas par rikšotāju zirgu sacensību atjaunošanu un uzturēšanu Ciblas novadā pašvaldība pasniedza Rikšotāju zirgu braucēju sporta kluba „Pegazs” dalībniecēm Sandrai Soikānei, Ilzei Rudzītei, Ilonai Malahovai un Inesei Ruskulei (viņa nebija ieradusies, balva tiks pasniegta individuāli).

Uz svinīgo pasākumu bija ieradušies tikai daži nominanti, kam balvas tika pasniegtas Blontu TN zālē.

Apbalvojumus pasniedza Ciblas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis un izpilddirektore Ināra Sprudzāne.

Pasākuma vadītāja Vanda Žulina iepazīstināja klātesošos ar dažādiem faktiem par apbalvojumu saņēmējiem, kā arī īsi iztaujāja tos. Tā klātesošie uzzināja, piemēram, ka Aivara Trona zemnieku saimniecība „Ezerlīči” darbojas jau 30 gadus! Savukārt „Pegaza” sievām tika jautāts, kā sauc viņu zirgus. Un bija interesanti uzzināt, ka Ilona Malahova kopj un trenē trīs māsas, to vārdi: Salamandra, Stella un Skārleta, vecākajai – Salamandrai – jau 11 gadi un sportiskā karjera tāpēc faktiski noslēgusies.

„Saimnieks savā sētā”

Tradicionāli pasākumā „Ciblas novada uzņēmējs” tiek godināti strādīgi cilvēki un ģimenes no katra pagasta. Apbalvošanai nominācijā „Saimnieks savā sētā” pretendentus izvirza pagastu pārvaldes.

Publicējam apbalvojumam izvirzīto personu raksturojumu, ko sagatavojušas pagastu pārvaldes.

Blontu pagasts

Janīna un Jānis Klešniki

Saimnieko īpašumā “Garozas”. Sēj graudaugus, iekopts piemājas dārzs, pamatā nodarbojas ar piena lopkopību, bet ir arī citi mājlopi. Saimniekošanu gan morāli, gan fiziski atbalsta meitas Guntas ģimene. Saimnieks Jānis prot vārīt gardu alu. Ģimene ir īsti savas dzimtās puses patrioti.

Vladislava Gaile

SIA „Vagunta” ir viens no ilgtspējīgākajiem uzņēmumiem Blontu pagastā. Tās īpašniece Vladislava (vietējie sauc vienkārši Vaļa) saimnieko vienīgajā pagasta veikalā. Darbojas arī tūrisma sfērā, ir labiekārtota viesu māja “Ciemiņi”, kur nepieciešamības gadījumā arī šovakar var sarunāt nakts mājas un, par cik Vaļa ir laba saimniece, var cerēt arī uz gardām brokastīm.

Tatjana Reitere

Ikviens Blontos pazīst darbīgo Tatjanu un viņas bērnus Vadimu, Nastju un Viku. Viņu saimniecībā gan ir ko redzēt: Vjetnamas pundurcūkas, prāvais kazu pulciņš, truši, paipalas, dažādu šķirņu vistas, zosis, pīles utt. Mājās dzīvo lielais dogs un mazais Jorkšīras terjers Triša un no patversmes paņemtais sētas krancis Pončiks, kas pilda saimniecības apsarga pienākumus, kā arī Vadims audzina savu robežsargu dogu. Tatjana socializē nupat no patversmes paņemtu jaunu pusaugu peļu junkuru. Visi ir apkopti un apmīļoti. Tatjana iemācījusies izgatavot ne tikai parastos, bet arī nogatavinātos sierus no kazas piena.

Oļesja Ģiļa

Oļesja ir cilvēks, kas nesēž rokas klēpī salikusi un negaida, kad kāds iedos ko gatavu. Savu laiku nostrādājusi ārzemēs, tagad ar dēlu saimnieko savās mājās Blontos. Kopj prāvu vistu ganāmpulku, pie viņas var iegādāties svaigas olas. Nesen nodarbojās arī ar zivju produkcijas tirdzniecību.

Ilga un Jānis Romanovski

Vieni no pirmajiem zemniekiem Blontu un, domājams, arī Ludzas rajonā. Šajos gados ir izmēģināti dažādi lauksaimnieciskās ražošanas novirzieni, bet beidzamajos gados priekšroka tiek dota aitkopībai, viens no lielākajiem ganāmpulkiem tuvākajā apkaimē. Saimniecībā ir liels augļu dārzs. Nodarbojas arī ar graudkopību.

Ciblas pagasts

Lauma un Raitis Caunes

Jauna ģimene, kas ceturtajā paaudzē saimnieko dzimtajās mājās „Laumas”. Uztur kārtībā mājas un laukus. Pateicoties Laumai, Ciblas ciema centrā tika ierīkots bērnu rotaļu laukums. Raitis un Lauma īsti saimnieki savā sētā.

Linda un Pēteris Duncāni

Jauna ģimene, kas saimnieko vecāku mājās „Vizbuļi”, tur mājlopus, apsaimnieko bišu dravu, ir izpalīdzīgi un atsaucīgi. Ir patiesi savu māju saimnieki.

Renāte un Ivars Mikaskini

Kaut Ivars un Renāte ieguvuši labas izglītības un strādā savās profesijās, tomēr viņi izlēmuši palikt savā dzimtajā pusē un tagad saimnieko Renātes vecāku mājās „Niedras”. Ivars un Renāte ir īsti savas zemes saimnieki.

Ginta un Jānis Miklucāni

Jauna ģimene, kas nolēmusi saistīt savu dzīvi ar laukiem. Saimnieko vecāku mājās „Rimšas”, pārņēmuši labo praksi no vecākiem. Īsti savas sētas saimnieki.

Dita un Andris Miklucāni

Kopš deviņdesmitajiem gadiem nodarbojas ar lauksaimniecību dzimtajās mājās „Miķeļi”. Viņi tur godā savus vecākus, ģimeni un kaimiņus. Īsti sava pagasta patrioti.

Līdumnieku pagasts

Anita un Laila Jarmoličas

Labā kārtībā uztur savu saimniecību, ir kārtīgas savu māju „Lakstīgalas” saimnieces. Anita un Laila strādā „Darba un kultūras centrā Līdumnieki”, kur nodarbojas ar aušanu un adīšanu. Piedalās labdarības pasākumos ar savu produkciju.

Natālija Jefimenoka

Natālija jau trešajā paaudzē saimnieko savas dzimtas mājās Krivandas ciemā. Natāliju var raksturot kā optimistisku, strādīgu, neatlaidīgu un izpalīdzīgu. Natālija savu mīlestību sniedz ne tikai savam bērnam, bet arī audžubērnam.

Aina un Imants Kuziki

Imants un Aina ir pārcēlušies no pilsētas uz laukiem, lai saimniekotu vecāku mājās „Ceļmalas” Kušneru ciemā. Imants un Aina ir izpalīdzīgi, neatsaka savu palīdzību kaimiņiem. Ģimene piedalījusies Ciblas novada pašvaldības rīkotajā konkursā „Sakoptākā sēta”. Pagasts lepojas ar tādiem saimniekiem.

Boriss Manukins un Inga Savicka – Manukina

Ģimene dzīvo un strādā Līdumnieku pagasta Krivandas ciemā. Boriss un Inga ir jauna ģimene, kas izvēlējušies dzīvot un strādāt savā pagastā. Ikdienā Inga un Boriss palīdz tēvam uzturēt mājsaimniecību kārtībā.

Pušmucovas pagasts

Reģīna Kaziniece un Antons Pīgožnis

Antons palicis dzīvot savu vecāku mājās „Pīlādži” Poļaku ciemā. Papildus savam pamatdarbam nodarbojas ar aitkopību savā piemājas saimniecībā. Sākumā audzējis kazas, tagad devis priekšroku aitkopībai. Aitiņas tur savam priekam, un tas ir arī neliels papildus ienākums. Ir iegādāta nepieciešamā tehnika savas saimniecības sakopšanai. Antons un Reģīna ir strādīgi, sirsnīgi, izpalīdzīgi.

Zoja Burbo un Donats Savickis

Donats un Zoja nodarbojas ar lopkopību Donata vecāku saimniecībā Staupines ciema „Kļavās”. Donats attīstījis savu saimniecību, paplašinājis ganāmpulku. Par spīti visām grūtībām nenolaida rokas, bet piepildīja mātes sapni par zemes apsaimniekošanu. Viņu saimniekošanas veids ir galvenais iztikas avots. Donats un Zoja ir strādīgi, sirsnīgi, izpalīdzīgi.

Ainārs Sprudzāns

Ainārs nodarbojas ar lopkopību saimniecībā Pušmucovas „Apšos”. Veiksmīga saimniekošana rada pārliecību, ka viss ir iespējams, ka vajag centīgi strādāt, ka, rokas klēpī salicis, maizi nenopelnīsi. Šajā ģimenē jau no bērnības ieaudzināts darba tikums. Par spīti visām grūtībām Ainārs nenolaida rokas, bet turpināja vecāku iesākto darbu. Viņa saimniekošanas veids ir galvenais iztikšanas avots. Viņš ir strādīgs, sirsnīgs, izpalīdzīgs. Palīdz kaimiņiem ar savu personīgo tehniku lauksaimniecības darbos.

Mārīte un Laimonis Tutini

Ģimene nodarbojas ar lopkopību Pušmucovas „Dainās”. Abu vecāki savas zināšanas un prasmes nodevuši saviem bērniem. Saimniecības darbos palīdz bērni. Visus darbus veic ar saviem spēkiem. Ģimene ir strādīga, izpalīdzīga, sirsnīga.

Zvirgzdenes pagasts

Andris Kizjakovs un viņa māte Anna

Patreiz savā piemājas saimniecībā „Oši” Andris un Anna nodarbojas ar aitkopību. Agrāk nodarbojās arī ar piena lopkopību, veda uz tirgu pārdot krējumu, biezpienu un pienu. Turēja arī vistas un cūkas. Viņi ļoti rūpējas par apkārtējās vides sakopšanu. Pirms vairākiem gadiem mājas “Oši” piedalījās Ciblas novada pašvaldības rīkotajā konkursā “Sakoptākā lauku sēta”. Andris un Anna ir apliecinājums tam, ka čakls darbs atalgo pūles.

Rita un Gunārs Kozlovski

Kozlovsku ģimene dzīvo un saimnieko Lucmuižas ciematā. Un visu mūžu viņi saistīti ar lauksaimniecību. Īpaši Gunārs. Gan padomju laikos, strādājot par šoferi un vadājot vetārstu, gan pašlaik, kopjot nelielo ganāmpulku un audzējot graudaugus. Var raksturot kā ļoti pozitīvu, nosvērtu, izpalīdzīgu, atvērtu kaimiņu, kurš nekad neatteiks izpalīdzēt. Gunāra sirdslieta – medības.

Jānis Krišāns

Jānis saimnieko savu vecāku mājās “Laukmala” Jaunžogotu ciemā. Jānim algotu darbu nav izdevies sameklēt, un kopš paju sabiedrības “Ludza” likvidācijas, kur viņš strādāja par autovadītāju, Jānis ir bezdarbnieka statusā. Tomēr par bezdarbnieku viņu nevar dēvēt. Jānis veiksmīgi saimnieko savā saimniecībā un nesūdzas par dzīvi. Nevienu reizi nav griezies pagasta pārvaldē, lai lūgtu materiālo palīdzību, jo, ja cilvēks mīl darbu, viņam ir zemīte, kas dāsna visiem, kuri to mīl, būs pietiekoši nodrošināts, lai nevajadzētu lūgt pašvaldībā palīdzību.

Iveta un Ainārs Tjaguni

Liels prieks par jauno ģimenīti, kura saimnieko Aināra vecāku mājās “Malēji” Lauču ciemā. Ģimenīte kādu laiku dzīvoja pilsētā, tomēr saprata, ka viņi ar sirdi un dvēseli ir laukos. Priecē viņu mājas sakoptā apkārtne. Tjaguni nodarbojas arī ar lauksaimniecību. Audzē lopiņus, sēj laukus, pļauj pļavas. Ar savu labo piemēru, lauku burvību iepotēs, cerams, arī saviem trijiem dēliem. Secinājums viens – “Malējiem” ir nākotne, jo kopā dzīvo un saimnieko trīs paaudzes.

Andris Tutins un viņa māte Helēna

Ļoti priecē fakts, ka jaunieši pēc mācībām Rīgā, darba ārzemēs, atgriežas savās dzimtas mājās. Andris ir viens no tādiem jauniešiem. Pastrādājis ārzemēs, padzīvojis pilsētā, tomēr atgriezās uz vectēva mājām ar ļoti mīļu nosaukumu “Saulstari” Zuzeišu ciemā, lai kopā ar mammu saimniekotu. Audzē diezgan prāvu aitu ganāmpulku, kā arī citus mājlopus. Arī “Saulstariem” ir nākotne, jo saimnieko jauns saimnieks ar lauksaimnieka izglītību.

Uz augšu