Zvirgzdenes ezers ar 5 salām

Foto: R. Indriķe. https://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_liegumi/zvirgzdenes_ezera_salas/

Zvirgzdenes ezera salas ir dabas liegums. Lielākās no salām – Liepu sala (1,4 ha) un Ozolu sala (1,2 ha). Vēl ir Ievu, Lakstīgalu un Mīlestības sala. Četrās no tām aug milzu liepas un daudz apiņu. Salas redzamas no ceļiem ezera ziemeļu un austrumu krastos. Salu kopplatība – 3,8 ha. Zvirgzdenes ezera vidējais dziļums 2,6 m, lielākais – 4,7 m. Zvirgzdenes ezers ir “Natura 2000” teritorija, putniem nozīmīga dzīvotne. Uz salām bagātīgs augu sastāvs . Liepu salā – 109 sugas, Ozolu salā – 103 sugas.

Zivīm bagāts ezers – te mīt līnis, plaudis, karūsa, līdaka, asaris, karpa, zandarts. 

GPS>56.560238 , 27.686577

Zvirgzdene, Zvirgzdenes pag.

XVIII gs. sākumā tika izrakts 5 km garš kanāls, kas Zvirgzdenes ezeru savieno ar Cirmas ezeru, lai uzbūvētu ūdensdzirnavas. Dzirnavas gan nav saglabājušās, bet kanāls ir. Kempa saimniekošanas laikā, tas bieži bijis par iemeslu strīdiem starp muižkungu un zemniekiem. Kanāls uzturēja ūdenslīmeni dzirnavām, bet purvs apgrūtināja darbus daudzām zemnieku saimniecībām. Kemps to apzinājās, tomēr personīgās intereses ņēma virsroku. (T. Puisāns)

Zvirgzdenes ezerā interesants piedāvājums – laivu braucieni – ir Dagnim Tihovskim ,,Atpūta Ludzā,, Plašāk, sazinoties pa mob.tālr. mob.26107725, vai: https://ww.atputa.ludza.lv/laivu-marsruti.

Ķīšu jeb Šelupinkas pilskalns ar apmetni

Valsts nozīmes arheoloģisks piemineklis. A. nr. 1606.

Skats no Ķīšukalna uz Lielo Ludzas ezeru.

Atrodas uz Šelupinku pussalas, no 3 pusēm to ieskauj Lielais Ludza ezers. Ziemeļu daļā kādreiz bijis aizsardzības grāvis. Pils bijusi nocietināta ar 2 zemes vaļņiem. Pēc vēstures zinātņu doktora Jura Tālivalža Urtāna domām, te varētu būt Ludzas pirmsākumi.

GPS.>56.5407159, 27.7710300

Šalupinki,Zvirgzdenes pag.

1939. gadā Lielā Ludzas ezera ZA krastā pilskalna pakājē izarts depozīts – sudraba kaklariņķis (173 g,144 mm diametrā) no VI – VII gs.. Tādi kaklariņķi bija dižciltības pazīme. Dārglietu īpašnieki – vīri bija karavadoņi, vecākie un svētnieki. Arheoloģiskie pētījumi izdarīti 1956.-1969. Gadā. Kultūras slānis sasniedzis 1,2 m.Izrakumos atrasti darba rīki un sadzīves priekšmeti.

2015. g. projekta „Seno latgaļu mantojums – Ķīšukalna pilskalns, Ludza pirms Ludzas” ietvaros te izpēti veica Jauno arheologu pulciņa entuziasti arheoloģes Ināras Kuningas vadībā. Tika atrastas 8.-13.gs. liecības: dažādas sadzīves lietas, rotaslietu sagataves, rotas, arī pīta cēlmetāla rokassprādze.

2015. gadā izdota Jura Tālivalža Urtāna grāmata „Ķīšukalns – Ludza pirms Ludzas”.

Bondarevas krustakmens

Sena kulta vieta, kas atrodas uz Pušmucovas – Zvirgzdenes pagasta robežas starp Mjakinkiem un bijušo pusmuižu Bondarevu. Vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis. A.nr.1586.

Pēc senas tradīcijas, iedzīvotāji te lūgušies un nesuši ziedojumus dieviem. Tas nepaticis vietējiem katoļu priesteriem, un tie likuši iekalt akmenī krustu, lai pārtrauktu pagāniskos rituālus.

Akmens pašreiz grūti pieejams, atrodas privātīpašuma teritorijā, ieaudzis krūmājos.

Informācija no Jura Urtāna grāmatas „Pēdakmeņi. Robežakmeņi. Muldakmeņi”.

Bondarevas krustakmeni var atrast, ja, braucot pa Ludzas – Kārsavas šoseju (P-49), 2,5 km aiz Zvirgzdenes pagrieziena un 0,5 km aiz Seļekovas ezera, nogriežas pa kreisi uz lauku ceļa. Šis ceļš, kas caur Balūževu ved uz Kristužāniem, pēc  2,7 km strauji pagriežas pa kreisi uz dienvidu pusi. Līkumā pa labi nozarojas lauku ceļš uz Mjakinkiem. Akmens atrodas ap 100 m uz ziemeļiem no Mjakinku ciema Jonikānu mājām.

Akmens garums 3,9 m, platums 1,5 m. Stāvajā, līdzenajā malā iekalts krusts. Kādreiz te bijis vēl otrs akmens ar krustu.

Zvirgzdenes kapsētā apbedīts Latgales sabiedriskais darbinieks Francis Kemps

Dzimis Rēzeknes apriņķa Makašānos 1876. g., miris deportācijā Tomskas apgabalā 1952. gadā. Pārapbedīts 1991. gada 5. oktobrī Ludzas rajona Zvirgzdenes kapos, blakus dzīvesbiedrei Konstancei Daugulei-Kempai.

Foto: Latgales kultūrvēstures muzejs

GPS>56.5733748 , 27.6850333

Mob.tālr.28660279

Zvirgzdene, Zvirgzdenes pag.

Kemps visu dzīvi veltījis cīņai par Latgales un latgaliešu interesēm. Pirmās latgaliešu avīzes „Gaisma” izdevējs. 1900. g. par saviem līdzekļiem nodrukājis ābeci un lūgšanu grāmatu latgaliešu valodā. Pat būdams deportācijā, jau cienījamā vecumā joprojām mācījis valodu un turpinājis rakstīt grāmatu.

Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1929. gada 13. novembra lēmumu.

Greizais kalns jeb Čertovkas kalns

Atrodas 3 km no Ludzas. Nostāsti vēstī, ka senos laikos te vēlīnos tirdziniekus no pilsētas sagaidījuši laupītāji. Greizo kalnu var sasniegt arī ejot no Pušmucovas caur Terekiem pa vecu pamestu ceļu uz Kristužāniem, tad tālāk uz Utičevu (Ceļvedis „Ludza” M.Vasiļjevs).

Ejot pa Greizā kalna virsotni, abās tā pusēs var redzēt ezeriņus, kas savā ziņā saistīti ar zemes iebrukumu. To XX gs. sākumā rakstā „Latvijas kritenes” min ģeogrāfs Zelmārs Lancmanis.

GPS. 56.582257 , 27.699549

Utičeva, Zvirgzdenes pag.

Greizais kalns atrodas ledāju darbības rezultātā veidotas gala morēnas grēdu sistēmā. Tā ir gara, šaura, izstiepta kalnu grēda netālu no Ludzas pilsētas. Kalna pakājē atrodas 3 atšķirīgas formas ezeriņi: Iļzeits,Utičevas un Veserovas. Divus ezerus savieno grava. 1925.g. ģeogrāfs Zelmārs Lancmanis  pēc ekspedīcijas uz Utičevu publikācijā ,,Latvijas kritenes,, raksta par Ludzas Utičevas kosas malas kriteni-iebrukumu, kuram blakus garens ezeriņš. Visas Latvijā apzinātās kriteņu vietas ir aizsargājami dabas objekti – ģeoloģiski dabas pieminekļi. Lai arī šī kritene ir ļoti sena (ap 1917.g.), būtu vērts uzzināt speciālistu viedokli.

Bet patreiz  Utičevā (Ūtičovā, Ūtičā) Lemeškalna mājās jūs  sagaidīs viesmīlīgā saimniece Irēna un saistoši, ar vieglu humoru pastāstīs par gleznaino apkārtni, dzīvošanu šai neparastajā vietā, bebra kunga darbiem un nedarbiem. Katram gribētājam iemācīs uztapināt savu pļavas, meža  augu  dekoru. Pieteikšanās iepriekš obligāta ! mob.22017651 , GPS:56.58007, 27.71034
Greizais kalns savu vārdu ieguvis no senā ceļa, kas vedis līku – loču.Bet par Čertovkas kalnu iesaukts tirdzinieku aplaupītāju dēļ. Par to vairāk stāsta pierakstītās teikas. Vēl ar šo kalnu saistās citi notikumi.

  • Teikas no grāmatas ,,Baltās pēdas,, 
  • Greizais kalns – teicēja A.Ivanova. Mūsdienās no Ludzas uz Kārsavu aizvijas taisns asfaltēts ceļš.Tāds tas kļuva apmēram pirms 30 gadiem. Agrāk tā vietā  bija smilšains lielceļš, īpaši līkumots posmā starp Seļekovas ezeru un ceļa pagriezienu uz Degļevu. Šeit braucējiem  ceļā bija nogūlies iegarens kalns. Lai tiktu tam pāri, vajadzēja visādi izmainītie: griezt zirgu gan pa labi un lejup, gan pa kreisi un kalnup, uzmanīgi raugoties, lai tik kādā grambā  vezums nesasvērtos uz sāna un kalna nogāzē neapgāztos. Cita tik greiza ceļa šai apkaimē nebija. Ceļa dēļ kalnu sāka saukt par Greizo kalnu.       
  • Čertovka – teicēja A.Ivanova. Kādreiz ceļa Ludza – Kārsava kreisajā pusē apmēram tai vietā, kur atrodas ērģeļnieka Juškāna māja, bija krogs. Kārsavas puses zemnieki, braucot no Ludzas tirgus, nereti iegriezās tur, lai papusdienotu, pārrunātu jaunumus un iedzertu kādu kausu alus. Alus sildīja, uzjautrināja, radīja bezrūpīgu noskaņojumu. Viesus apkalpoja runātīga, apsviedīga, smuka krodziniece. Zemniekvīri nu nekādi nespēja atteikt viņai un pasūtīja lieku mēriņu, kausiņu. Galvas kļuva arvien smagākas, maki – tukšāki. Ta nu zili brīnumi vīrus gaidīja! Pārbraucot mājās, viņi nevarēja vien beigt brīnīties: tik brangi veicies tirgū, bet makā ne graša! – Vot čertovka! – vīri šķendējās, – Vo velna bābietis! Bet ko nu vairs? Izlietu ūdeni nesasmelsi, nodzertu naudu neatgūsi. Sen jau vairs nav kroga, bet vietu, kur tas atradās, vēl šobaltdien sauc par Čertovku.

Braucot pa Ludzas – Kārsavas ceļu,redzamas kāpnes, kas ved uz piemiņas vietu – baltu krustu.Te 1941.g.komunisti zvērīgi izrēķinājušies ar 23 vietējiem iedzīvotājiem. GPS: 56.577936, 27.73683

Greizais kalns, vieta redzama no šosejas, kāpnes ved augšup uz Balto krustu, kas uzstādīts, pieminot sarkanā terora upurus. Šajā vietā 1941. g. komunisti zvērīgi izrēķinājušies ar 23 vietējiem iedzīvotājiem.

Dzejnieces Janīnas Tabūnes piemiņas stūrītis

Lucmuiža, J.Tabūnes ielā Nr. 6 dzīvoklis 1. GPS: Mob. tālr. 29416753 Vija Tabūne (pieteikšanās obligāta!)

Foto no Ludzas pilsētas galvenās bibliotēkas.

Dzejnieces dzīves laiks 1936.g. 11.jūnijs – 2002.g.29.janvāris. Pedagoģe, Ludzas rajona laikraksta redakcijas darbiniece, vairāku dzejas grāmatu un prozas, lugu autore, tulkotāja, dziesmu tekstu un melodiju radītāja, aktīvs, radošs kultūras cilvēks ar stipru garu un sirds siltumu. J.Tabūne atdusas Franapoles kapos, bet, ar savu paveikto, vienmēr  dzīvos ļaužu atmiņās.

Senās Zvirgzdenes (Zvergdzenes, Zvērgzdines) muižas parks

Muižas vārti mūsdienās

Cara laikos muiža piederēja poļu izcelsmes lielgruntniekam Francim Šadurskim. Apprecoties ar cara gvardes virsnieku Prušinski, muižu  pūrā saņēma Šadurska meita. Muiža vienmēr tika labi uzturēta. Saimniecības ēkas ieslēdza izmeklētu koku mežs. Aizjūras egles, mīkstām skujām, kastaņkoki, divu pasugu skābardes. Ēkas dienvidu pusē auga vīksna, kura esot bijusi stādīta ar zariem zemē un saknēm gaisā. Nikodems Rancāns 1924. gadā to esot arī apliecinājis. Šis koks atgādinājis lielu lietussargu un piešķīris parkam oriģinālu izskatu. Ziedējuši ceriņi, akācijas, kreimenes, neaizmirstulītes. Arī parkā bijusi liela augļu koku dažādība: ķirši, plūmes, bumbieres, ābeles .Parka vidū atradās muižkungu dzīvojamā māja. No verandas bija redzama visskaistākā parka daļa ko mēdza saukt par kļombu – apļveida stādījums, diametrā apmēram 80 m. Apstādījuma rindu veidoja jasmīni, ceriņi, kastaņi un vidū puķu dobe. Kungu ēkas pusē bija rakts liels dīķis ar nelielu saliņu vidū. Tur bijuša arī zivis, peldējušas nelielas laivi;nas un uz saliņas ziedējušas arī puķes (T. Puisāns  ,,Nogrimušās jaunavas mantojums). Dīķis ar saliņu, joprojām ir skaisti uzturēti. Te notikušas arī  kāzu ceremonijas. No augstā, biezā mūra žoga, kas apjoza 5 ābeļdārzus, gan saglabājušies tikai senie vārti.

Augusts Bīlenšteins 1882. g.  Augšzemes ceļojuma piezīmēs, par Zvirgzdenes muižu rakstīja: šī vieta un tās iedzīvotāji, kungi un ļaudis, radīja spirdzinošu kultūras, izglītības un laipnības oāzes iespaidu. Viss tīrs un kārtīgs, blakus lietderīgajam skaistais… dobes – bez nevienas nezāles, dārzu platie celiņi, racionāli apstrādāti lauki – īsta paraugsaimniecība.

Zvirgzdenes parka dīķis. Foto: Aldis Tihovskis.

Muižas parks visos laikos ļaudīm ir paticis un pulcējis dažādu vecumu, šķiru un lielvaru  cilvēkus. Mūsdienās parkā uzcelta  brīvdabas estrāde. Te notiek dažādi novada pasākumi.

Uz augšu