Zvirgzdenes ezers ar 5 salām

Foto: R. Indriķe. https://www.daba.gov.lv/public/lat/iadt/dabas_liegumi/zvirgzdenes_ezera_salas/

Zvirgzdenes ezera salas ir dabas liegums. Lielākās no salām – Liepu sala (1,4 ha) un Ozolu sala (1,2 ha). Vēl ir Ievu, Lakstīgalu un Mīlestības sala. Četrās no tām aug milzu liepas un daudz apiņu. Salas redzamas no ceļiem ezera ziemeļu un austrumu krastos. Salu kopplatība – 3,8 ha. Zvirgzdenes ezera vidējais dziļums 2,6 m, lielākais – 4,7 m.

Zivīm bagāts ezers – te mīt līnis, plaudis, karūsa, līdaka, asaris, karpa, zandarts. 

GPS>56.560238 , 27.686577

Zvirgzdene, Zvirgzdenes pag.

XVIII gs. sākumā tika izrakts 5 km garš kanāls, kas Zvirgzdenes ezeru savieno ar Cirmas ezeru, lai uzbūvētu ūdensdzirnavas. Dzirnavas gan nav saglabājušās, bet kanāls ir.

Ķīšu jeb Šelupinkas pilskalns ar apmetni

Valsts nozīmes arheoloģisks piemineklis. A. nr. 1606.

Skats no Ķīšukalna uz Lielo Ludzas ezeru.

Atrodas uz Šelupinku pussalas, no 3 pusēm to ieskauj Lielais Ludza ezers. Ziemeļu daļā kādreiz bijis aizsardzības grāvis. Pils bijusi nocietināta ar 2 zemes vaļņiem. Pēc vēstures zinātņu doktora Jura Tālivalža Urtāna domām, te varētu būt Ludzas pirmsākumi.

GPS.>56.5407159, 27.7710300

Šalupinki,Zvirgzdenes pag.

1939. gadā Lielā Ludzas ezera ZA krastā pilskalna pakājē izarts depozīts – sudraba kaklariņķis (173 g,144 mm diametrā) no VI – VII gs.. Tādi kaklariņķi bija dižciltības pazīme. Dārglietu īpašnieki – vīri bija karavadoņi, vecākie un svētnieki. Arheoloģiskie pētījumi izdarīti 1956.-1969. Gadā. Kultūras slānis sasniedzis 1,2 m.Izrakumos atrasti darba rīki un sadzīves priekšmeti.

2015. g. projekta „Seno latgaļu mantojums – Ķīšukalna pilskalns, Ludza pirms Ludzas” ietvaros te izpēti veica Jauno arheologu pulciņa entuziasti arheoloģes Ināras Kuningas vadībā. Tika atrastas 8.-13.gs. liecības: dažādas sadzīves lietas, rotaslietu sagataves, rotas, arī pīta cēlmetāla rokassprādze.

2015. gadā izdota Jura Tālivalža Urtāna grāmata „Ķīšukalns – Ludza pirms Ludzas”.

Bondarevas krustakmens

Sena kulta vieta, kas atrodas uz Pušmucovas – Zvirgzdenes pagasta robežas starp Mjakinkiem un bijušo pusmuižu Bondarevu. Vietējās nozīmes arheoloģijas piemineklis. A.nr.1586.

Pēc senas tradīcijas, iedzīvotāji te lūgušies un nesuši ziedojumus dieviem. Tas nepaticis vietējiem katoļu priesteriem, un tie likuši iekalt akmenī krustu, lai pārtrauktu pagāniskos rituālus.

Akmens pašreiz grūti pieejams, atrodas privātīpašuma teritorijā, ieaudzis krūmājos.

Informācija no Jura Urtāna grāmatas „Pēdakmeņi. Robežakmeņi. Muldakmeņi”.

Bondarevas krustakmeni var atrast, ja, braucot pa Ludzas – Kārsavas šoseju (P-49), 2,5 km aiz Zvirgzdenes pagrieziena un 0,5 km aiz Seļekovas ezera, nogriežas pa kreisi uz lauku ceļa. Šis ceļš, kas caur Balūževu ved uz Kristužāniem, pēc  2,7 km strauji pagriežas pa kreisi uz dienvidu pusi. Līkumā pa labi nozarojas lauku ceļš uz Mjakinkiem. Akmens atrodas ap 100 m uz ziemeļiem no Mjakinku ciema Jonikānu mājām.

Akmens garums 3,9 m, platums 1,5 m. Stāvajā, līdzenajā malā iekalts krusts. Kādreiz te bijis vēl otrs akmens ar krustu.

Zvirgzdenes kapsētā apbedīts Latgales sabiedriskais darbinieks Francis Kemps

Dzimis Rēzeknes apriņķa Makašānos 1876. g., miris deportācijā Tomskas apgabalā 1952. gadā. Pārapbedīts 1991. gada 5. oktobrī Ludzas rajona Zvirgzdenes kapos, blakus dzīvesbiedrei Konstancei Daugulei-Kempai.

Foto: Latgales kultūrvēstures muzejs

GPS>56.5733748 , 27.6850333

Mob.tālr.28660279

Zvirgzdene, Zvirgzdenes pag.

Kemps visu dzīvi veltījis cīņai par Latgales un latgaliešu interesēm. Pirmās latgaliešu avīzes „Gaisma” izdevējs. 1900. g. par saviem līdzekļiem nodrukājis ābeci un lūgšanu grāmatu latgaliešu valodā. Pat būdams deportācijā, jau cienījamā vecumā joprojām mācījis valodu un turpinājis rakstīt grāmatu.

Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1929. gada 13. novembra lēmumu.

Greizais kalns jeb Čertovkas kalns

Atrodas 3 km no Ludzas. Nostāsti vēstī, ka senos laikos te vēlīnos tirdziniekus no pilsētas sagaidījuši laupītāji. Greizo kalnu var sasniegt arī ejot no Pušmucovas caur Terekiem pa vecu pamestu ceļu uz Kristužāniem, tad tālāk uz Utičevu (Ceļvedis „Ludza” M.Vasiļjevs).

Ejot pa Greizā kalna virsotni, abās tā pusēs var redzēt ezeriņus, kas savā ziņā saistīti ar zemes iebrukumu. To XX gs. sākumā rakstā „Latvijas kritenes” min ģeogrāfs Zelmārs Lancmanis.

GPS.>56.582257 , 27.699549

Utičeva, Zvirgzdenes pag.

Greizais kalns, vieta redzama no šosejas, kāpnes ved augšup uz Balto krustu, kas uzstādīts, pieminot sarkanā terora upurus. Šajā vietā 1941. g. komunisti zvērīgi izrēķinājušies ar 23 vietējiem iedzīvotājiem.

Uz augšu